Šodienas redaktors:
Vita Daukste-Goba

LDz strādā stabili un attīsta jaunus inženiertehniskos risinājumus

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

«Latvijas dzelzceļa» darbība ir stabila, pavasarī un vasarā vērojams neliels pārvadājumu apjoma pieaugums, bet uzņēmuma ilgtermiņa plāni patlaban saistās ar investīcijām mūsdienīgas, sadarbības partneru vajadzībām atbilstošas infrastruktūras attīstībā un jaunu inženiertehnisko risinājumu izstrādē. Tā pagājušajā nedēļā laikrakstam «Neatkarīgā Rīta Avīze» pauda VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Viņš uzsver, ka salīdzinājumā ar gada sākumu šī gada aprīlī un maijā, kā arī jūnija sākumā bija vērojams kravu pieaugums – kaut arī parasti, noslēdzoties apkures sezonai, naftas produktu un ogļu kravu apjomi samazinās. Šī gada otrajā ceturksnī pārvadāto ogļu apjoms turpina augt un to lielā mērā ietekmējuši Ustjlugā [Krievijas osta Somu jūras līča dienvidu daļā] aizsāktie remontdarbi vagonu izkraušanas sistēmā.

«Tāpēc pārvadātāji izmantoja iespējas, ko sniedz Latvijas ostas. Mēs analizējam, kurās ostās kādi darbi tiek plānoti un tas mums palīdz prognozēt kravu apjomu. Šobrīd varu prognozēt, ka šogad tiks sasniegti visai līdzīgi apjomi kā pagājušajā gadā, ja, protams, nenotiks kādi pēkšņi politiski notikumi, netiks ieviestas jaunas sankcijas vienam pret otru vai kas tamlīdzīgs,» intervijā pauž E.Bērziņš.

Viņš prognozē, ka līdz ar to «Latvijas dzelzceļš» turpinās nodrošināt stabilu finanšu darbību. Šī gada pirmajā ceturksnī uzņēmuma neto apgrozījums bija 53 miljoni eiro, kas bija tikai par vienu miljonu eiro mazāks nekā 2017.gada pirmajā ceturksnī. LDz prezidents uzsver: «Neskatoties uz mainīgo tirgus situāciju transporta un loģistikas nozarē, «Latvijas dzelzceļš» joprojām ir starp desmit lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī. 2017.gadā valsts un pašvaldību budžetos iemaksāti gandrīz 70 miljoni eiro, bet viss «Latvijas dzelzceļa»koncerns kopumā budžetā iemaksājis vairāk nekā 95 miljonus eiro. Arī kredītiestādes novērtē mūsu stabilitāti, par ko liecina mūsu sekmīgā sadarbība ar bankām.»

Vienlaikus viņš norāda, ka tradicionālie kravu veidi (akmeņogles un naftas produkti, kas veido lielāko daļu kopējā pārvadājumu apjoma) nav vienīgie – pasaulē pieprasījums pēc konteinerkravu pārvadājumiem pa sauszemi pakāpeniski, tomēr pieaug, un Latvija arī šai ziņā ir partneriem interesanta. «Ne velti šobrīd attīstās vairāki ne tikai globāla, bet arī reģionāla mēroga projekti, kuros esam aktīvi iesaistīti, - kravas ekspresvilciens Minska-Rīga, Baltijas valstu kopprojekts «Amber Train» un citi,» saka LDz prezidents.

Viņš uzsver, ka uzņēmums ir ļoti nopietni strādājis arī pie iekšējās restrukturizācijas un pārvaldības uzlabošanas. Par to liecina arī šogad saņemtais platīna novērtējums Ilgtspējas indeksā. Veiktā restrukturizācija ļāvusi pareizāk sadalīt resursus un līdz ar to uzlabot uzņēmuma efektivitāti, kā arī nodrošināt finanšu stabilitāti. Savukārt, raugoties nākotnē, E.Bērziņš uzsver, ka LDz jau vairs nav tikai transporta kompānija: «Mēs jau esam transporta un loģistikas uzņēmums, kā arī būtībā - inženierzinātņu tehniskais centrs. Un to jau ir novērtējušas dažāda veida starptautiskās organizācijas. Tieši tehnoloģiskās attīstības ziņā saskatām arī lielu nākotnes potenciālu – tostarp pieaugošai informācijas tehnoloģiju izmantošanai drošības, pārvadājumu organizācijas un darbības efektivitātes uzlabošanā.»

Svarīgākais
Uz augšu