Tiesa noraida «Grindeks» mazākuma akcionāra prasību pret Lipmanu

Prasībā tiesai Mohovikovs norādīja, ka zaudējumi viņam radušies, jo nav ticis ievērots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) 2014.gada lēmums, ar kuru Lipmanam un viņa dēlam Filipam bijis pienākums izteikt mazākuma akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas iespēju. Tādējādi Mohovikovam esot radīti zaudējumi, jo viņš savā rīcībā esošās akcijas pārdevis par zemāku cenu, nekā to, kādu būtu jāpiedāvā uzņēmumam, tās atpērkot.

Lipmana aizstāvis Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA norādīja, ka FKTK 2014.gada lēmums tika apstrīdēts tiesā, tādējādi uz laiku daļēji apturot tā darbību, proti, norādītais administratīvais akts tiesvedības laikā bija zaudējis savu spēku daļā par noteikto tiesisko pienākumu izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Savukārt tiesvedības laikā mainījās faktiskie apstākļi, proti Filipa Lipmana māte Anna Lipmane pārdeva 0,04% no sev piederošajām «Grindeks» akcijām, radot situāciju, kurā Kirova Lipmana netiešā kontrolē atradās mazāk nekā 50% no uzņēmuma akcijām. Tādējādi brīdī, kad FKTK lēmums stājās spēkā, tas vairs nebija izpildāms. Aizstāvja viedoklim savā spriedumā pievienojās arī Administratīvā apgabaltiesa, norādot, ka FKTK lēmums uzskatāms par spēku zaudējušu, jo to vairs nevar izpildīt.

Laikraksts «Diena» šodien vēstīja, ka 2009.gadā pie FKTK bija vērsies Filips Lipmans, lūdzot viņam izskaidrot viņa tiesības un pienākumus «Finanšu instrumentu tirgus likuma» kontekstā saistībā ar viņa vēlmi iegādāties «Grindeks» akcijas, tādējādi nonākot situācijā, kad viņam kopā ar vecākiem piederētu vairāk nekā puse no uzņēmuma akcijām. FKTK toreiz Filipam Lipmanam skaidrojusi, ka neiestātos likumā paredzētais pienākums piedāvāt mazākuma akcionāriem obligāto akciju atpirkumu. Savukārt 2014.gadā FKTK viedoklis mainījās, un gan Kirovam, gan Filipam Lipmaniem tika piemēroti naudas sodi un uzdots par pienākumu izteikt obligāto atpirkuma piedāvājumu.