Šajā akadēmiskajā gadā par studijām Latvijā maksāja 35% studējošo (1)

Ziņojumā apkopota informācija par augstāko izglītību Eiropā un tās izmaiņām pēdējo gadu laikā, aptverot dažādus ar augstākās izglītības attīstību saistītos jautājumus.

Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Rumānijā, Bosnijā un Hercegovinā un Serbijā daļai studentu maksa par augstāko izglītību tiek segta no valsts budžeta (t. i., valsts subsidētās studiju vietas), bet pārējie par studijām maksā paši. Parasti valsts subsidētajām studiju vietām studenti tiek atlasīti pēc viņu akadēmiskajiem rezultātiem. Tie, kam ir valsts nesubsidēta studiju vieta, maksā neatkarīgi no tā, vai tās ir pilna vai nepilna laika studijas.

Latvijā ir divu veidu studiju vietas: valsts subsidētās un maksas. Tiem studentiem, kam ir valsts subsidētā studiju vieta, par augstākās izglītības ieguvi nav jāmaksā. Šīs vietas tiek piešķirtas, balstoties uz akadēmiskajiem rezultātiem. Pašlaik vairāk valsts subsidēto studiju vietu ir prioritārajās jomās - dabaszinātņu, datorzinātņu un inženierzinātņu studiju programmās.

51,5% pirmā cikla studentu un 35% otrā cikla studentu (pilna un nepilna laika studenti kopā) studē maksas vietās un par studijām maksā paši. Maksā gandrīz visi nepilna laika studenti. Maksā ietilpst maksa par studijām un eksāmeniem, kā arī administratīvā maksa. Papildus jāmaksā neliela reģistrācijas maksa un maksa par diploma dokumentu izgatavošanu.

Katra augstākās izglītības iestāde maksu nosaka pati. Reģionālajās augstākās izglītības iestādēs tā parasti ir mazāka, bet Rīgā - lielāka. Pirmajā ciklā gada maksa sniedzas no 1100 eiro līdz 5200 eiro par pilna laika studijām un no 900 eiro līdz 2900 eiro par nepilna laika studijām. Savukārt otrajā ciklā - no 1300 eiro līdz 6900 eiro par pilna laika studijām un no 900 eiro līdz 1230 eiro par nepilna laika studijām. Maksa par garā cikla programmām sniedzas no 2600 eiro līdz 12 500 eiro gadā. Sociāli vai ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošie studenti var tikt pārcelti uz valsts finansētu studiju vietu.

32% augstākās izglītības īsā cikla vai koledžas programmu studentu maksā 1100-4200 eiro gadā par pilna laika studijām un 550–1600 eiro gadā par nepilna laika studijām. Starptautiskajiem studentiem, t. i., studentiem no valstīm, kuras nav ES un EEZ dalībvalstis, jāmaksā lielāka maksa - 1100 - 14 000 eiro -, jo tāda ir maksa par programmām angļu valodā.

Valsts stipendija galvenokārt tiek piešķirta pēc akadēmiskajiem kritērijiem un ir pieejama tikai tiem pilna laika studentiem, kam ir valsts subsidētā vieta. Pēdējā laikā tiek ņemti vērā arī daži sociālie kritēriji, t. sk. tas, vai students ir invalīds, bārenis, no daudzbērnu ģimenes vai maznodrošinātais. Stipendijas apmērs pirmajā un otrajā ciklā ir 99,60 eiro mēnesī (10 mēnešus gadā). 2016./2017.akadēmiskajā gadā šo finansiālo atbalstu saņēma aptuveni 13% pirmā cikla studentu, 8% otrā cikla studentu un 8% īsā cikla studentu. Universitātes finansē īpašu stipendiju studentiem no ekonomiski nelabvēlīgas vides. Reizi semestrī var tik piešķirta sociālā stipendija 99 eiro apmērā.

Tāpat ir pieejams divu veidu aizdevums. Viens ir paredzēts studiju maksas segšanai, bet otrs - ne lielāks par 170,74 eiro mēnesī - dzīvošanas izmaksu segšanai. Aizdevumu jāsāk atmaksāt 11 mēnešus pēc studiju programmas beigām. 2016./2017.akadēmiskajā gadā aizdevumu saņēma 10,7% maksas studentu; kopš 2009.gada šis īpatsvars samazinās. Valsts sedz aizdevumu tiem studentiem, kas studē valsts ekonomiskajai attīstībai nozīmīgās jomās. Aizdevumu pārvalda kredītiestādes, kuras tiek izraudzītas procentu likmju izsolē. Katram aizdevumam ir sava procentu likme.

Nodokļu atvieglojums 213,43 eiro gadā tiek piešķirts vecākiem un tiem studentiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji. Viens no vecākiem var saņemt arī papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par studējošu bērnu līdz 24 gadu vecumam. Savukārt ģimenes pabalsts nav pieejams.