Saules sistēmu apciemojis cigāra formas asteroīds no starpzvaigžņu telpas

Viesis no starpzvaigžņu telpas jau ir ieguvis arī nosaukumu - Houmuamua (`Oumuamua), kas Havaju salu iezemiešu valodā nozīmē «vēstnesis no tālas pagātnes». Šim objektam par godu ir izveidota starptautisko asteroīdu kategorija, un Houmuamua ir pirmais šīs kategorijas objekts jeb 1I.

^{Avots: ESO, M. Kornmesser, L.Calcada. Music: Azul Cobalto}

«Mums bija jārīkojas ātri,» pastāstīja Olivjē Haino no Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO). «Houmuamua jau bija palidojis garām perihēlija punktam un devās atpakaļ starpzvaigžņu vidē.»

www.starspace.lv

Ļoti Lielais teleskops (VLT) tika nekavējoties pagriezts pret jaunatklāto objektu, lai precizētu tā orbītu, izmērītu spožumu un krāsu. Ātra reaģēšana bija izšķiroša, jo Houmuamua strauji kļuva blāvāks.

Kombinējot FORS instrumenta attēlus, kas iegūti, izmantojot četrus dažādus filtrus, ar citu teleskopu datiem, zinātnieki secināja, ka Houmuamua spožums mainās pat desmitkārtīgi, objektam apgriežoties ap savu asi vienu reizi 7,3 stundās.

^{Avots: ESO}

«Šīs neparasti lielās spožuma izmaiņas liecina, ka objekts ir ļoti izstiepts, tā garums ir aptuveni desmit reizes lielāks nekā platums. Tas ir tumši sarkanā krāsā, līdzīgs objektiem Saules sistēmas nomalē, kā arī ir pilnīgi inerts, bez jebkādām liecībām par putekļiem tuvākajā apkaimē,» pastāstīja pētījuma vadītāja Kārena Mīča no Havaju salu Astronomijas institūta.

Šīs īpašības norāda, ka Houmuamua ir blīvs cieto iežu, kas, iespējams, satur daudz metāla, veidojums, kurā ir maz ūdens vai ledus. Tā virsma ir tumša un iesarkana, jo miljoniem gadu ilgā ceļojuma laikā to nemitīgi ir bombardējis kosmiskais starojums. Starpzvaigžņu asteroīds ir vismaz 400 metrus garš.

Sākotnējie orbītas aprēķini liecināja, ka 1I ir atlidojis no Vegas (Liras zvaigznājs), tomēr, ņemot vērā asteroīda ātrumu, kas ir aptuveni 95 000 km/h, tas ir lidojis tik ilgu laiku, ka pirms 300 000 gadu Vega neatradās asteroīda tuvumā. Iespējams, ka Houmuamua jau miljoniem gadu klīst pa Piena Ceļu nepiesaistīts nevienai zvaigznei.

Astronomi uzskata, ka šāda tipa starpzvaigžņu objekti izlido cauri Saules sistēmai vismaz reizi gadā, bet tie ir ļoti blāvi un grūti pamanāmi.

«Mēs turpinām novērot šo unikālo objektu,» piebilda Olivjē Haino. «Mēs ceram daudz precīzāk noteikt, no kurienes tas atlidojis un kurp dosies tālāk. Tagad, kad esam atraduši pirmo akmeni no starpzvaigžņu telpas, gatavojamies sagaidīt nākamos.»

^{Avots: ESO/K. Meech et al.}