Populisma vilnis Eiropā ir «reāls drauds demokrātijai»

«Nepieredzēta apmēra populistu «josta» šobrīd pārklāj lielu un stratēģiski nozīmīgu joslu Centrālajā un Austrumeiropā, sākot no Baltijas jūras līdz pat Egejas jūrai,» teikts pētījumā.

Labējo populistu partijas «pārņēmušas valdības sviras» vairākās valstīs. Turklāt populisma vilnis vēl nav sasniedzis savu kulmināciju, un sagaidāms, ka nākotnē populistu ietekme uz Eiropas valstu politiku tikai pastiprināsies, norāda pētījuma autori.

Šis fenomens «jau izraisījis pārmaiņas daudzu valstu sociālajā un ekonomiskajā politikā, radījis jaunu spriedzi starp valstīm Eiropā un sācis radīt spiedienu uz demokrātiskajām institūcijām dažādās valstīs, kas kādreiz tika uzskatītas par stiprām demokrātijām», uzskaita Tonija Blēra institūts.

This map shows the progression of left-wing populism across Europe since 2000. Strongest in the debtor nations of Southern Europe, around 3 in 4 populist votes are cast for the left. See more of the growth of left populism in our report https://t.co/ewTOGQQYIQ #TBIPopulism pic.twitter.com/J7ka49K7ZQ— Tony Blair Institute (@InstituteGC) December 29, 2017

Populisti pārstāv visu politisko spektru, sākot ar galēji labējiem un beidzot ar radikāli kreisajiem. Populistiem raksturīgi tas, ka viņi uzdodas par «tautas» labākajiem draugiem un skarbi vēršas pret saviem ideoloģiskajiem pretiniekiem un ienaidniekiem - vienalga, īstiem vai izdomātiem. Populisti apgalvo, ka viņi pārstāv tautas gribu un cīnās pret kādu pretinieku - politisko eliti, migrāciju vai kādu minoritāšu grupu.

Gandrīz trīs ceturtdaļas Eiropas populistu partiju ir ar labēju ievirzi, norāda pētījuma autori. Taču kreisie populisti veiksmīgi darbojas Dienvideiropas «parādnieku valstīs» un Lietuvā.

Centrālā un Austrumeiropa - nepieredzēta populistu «josta»

«Populisti visspēcīgākie ir Austrumeiropā,» teikts ziņojumā. Populistiskās partijas ir pie varas septiņās valstīs - Bosnijā, Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā, Polijā, Serbijā un Slovākijā. Visbiežāk tie ir labēji noskaņoti spēki, piemēram, Polijas «Likums un taisnīgums» (PiS) un Ungārijas «Fidesz», kas propagandē «zemē, asinīs vai kultūrā balstītu nacionālismu». Abās valstīs partijas «sākušas strauji graut tādas svarīgas demokrātiskās institūcijas kā neatkarīgā prese un tiesu sistēma», uzsver Tonija Blēra fonds.

2017.gadā kandidējošo populistu partiju skaits dubultojās, un vēlēšanās tās iegūst vidēji 30% balsu. Līdz ar to rodas situācija, kad pat populistu galvenie sāncenši vēlēšanās arī ir populistu partijas.

Dienvideiropa - ekonomiskais karalauks

Dienvideiropas valstīs populistu partijas galvenokārt ir kreisi noskaņotas, un to panākumu atslēga ir Eirozonas problēmas un piekoptā taupības politika. Pētījuma autori īpaši izceļ Grieķijas valdošo «Radikāli kreiso koalīciju» (SYRIZA) un Spāniju, kur galvenā opozīcijas partija ir «Podemos» («Mēs varam»). Kreisais populisms ir aktuāls arī Francijā un Lielbritānijā.

Itālijas Pieczvaigžņu kustība (M5S) nav pieskaitāma ne labējiem, ne kreisajiem, taču cīņā par varu ir kļuvusi arvien negatīvāk noskaņota pret imigrāciju.

Tomēr kopumā Eiropā kreisas populisms ir samērā margināla parādība, kam īsta vara ir tikai Grieķijā un Lietuvā, norāda Blēra institūta pētnieki.

Populisms darbībā - drauds demokrātijai

Pret Eiropas Savienību, pret imigrāciju, protekcionisms - populistu partijas ved politiku nacionālistiskā virzienā, taču lielākoties atklāti nepārkāpj demokrātiskos principus. Tomēr dažas partijas - tajā skaitā vairākas pie varas esošas - propagandē «dziļi neliberālu» politiku, kas, aizbildinoties ar «tautas gribu», diskreditē likuma varu un mudina uz minoritāšu tiesību pārkāpšanu. «Tās apdraud demokrātiju,» secina pētījuma autori.

Kā uzskatāmu piemēru viņi min Ungāriju, kuras valdībai pārmesta slīgšana «kvaziautoritārismā», ieceļot tiesās un vēlēšanu komisijās savus lojālistus, kā arī uzbrūkot brīvajai presei un augstākās izglītības iestādēm. Ir pamats šaubām, ka nākotnē būs iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, uzsver Tonija Blēra institūts.

Arī Polijas demokrātija ir pavājinājusies, un pie tā vainojama varas dalīšanas principa noārdīšanās tiesu reformu dēļ.

Kas gaidāms nākotnē?

Nav sagaidāms, ka populistu ietekme tuvākajā laikā mazināsies. Daudzviet Eiropā politika uzņēmusi kursu nacionālisma un protekcionisma virzienā. Austrumeiropā šī tendence iezīmējas visdrūmāk - pētījuma autori Ungārijas un Polijas populistiem pārmet demokrātisko institūciju iznīcināšanu.

Institūts arī pauž bažas, ka uz citām valstīm vārētu pārsviesties «autoritārās retorikas» atdarināšana, kas izpaužas kā uzbrukumi parlamentam, presei un tiesām.

Tas varētu novest pie vēl lielākas plaisas veidošanās starp Austrumiem un Rietumiem. Pētījuma autori arī brīdina, ka no populisma un demokrātisko institūciju vājināšanas nav pasargātas pat tādas Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstis kā Vācija un Zviedrija, ja reģionā turpināsies populisma vilnis.