/nginx/o/2018/07/04/7973955t1h10f9.jpg)
Daudzi ir dzirdējuši, ka modernās darbavietas un darba apstākļi cilvēkos var izraisīt pat dzīvībai bīstamu stresa līmeni. Pētnieki skaidro, ka paaugstināts stress nav augstākas produktivitātes cēlonis, kā uzskata daudzi darba devēji, tāpēc arvien biežāk speciālisti mudina kompāniju vadības un valsts iestādes saprast, ka stresa līmeņa ignorēšana var novest pie visai bēdīgām beigām.
Kā izpētījuši «BBC» žurnālisti, ir neskaitāmi piemēri, kad cilvēki ir miruši pārmērīgas darba slodzes un stresa rezultātā. Piemēram, 2016. gadā «Uber» programmas inženieris, kura alga bija mērāma ar sešām nullēm, izdarīja pašnāvību, vainojot stresu darbā. Savukārt kāds 21 gadu vecs Londonas finansists pēc 72 stundu ilgas strādāšanas sabruka un nomira. Kādā citā gadījumā 56 gadus vecs vīrietis nomira ar sirdstrieku pēc tam, kad tika aizvērta tēraudlietuve, kurā šis vīrs strādāja. Viņa ģimene apgalvoja, ka nāves iemesls bija šoks.
Šādu piemēru netrūkst. Kā aplēsusi Eiropas Darba drošības un veselības aģentūra, puse kavējumu darbā rodas paaugstināta stresa dēļ. Savukārt 2015. gadā aptuveni 300 pētījumu rezultātu analīze atklāja to, ka nelabvēlīgi apstākļi darbavietā tikpat negatīvi ietekmē cilvēka veselību un mirstību kā, piemēram, pasīvā smēķēšana.
Problēmu tikai saasina tas, ka, piemēram, ASV tādi faktori kā garas darba stundas, konflikti darbā un ģimenē, ekonomiskā nestabilitāte, kas rodas darba zaudējuma dēļ, kā arī darba grafika svārstības, netiek ņemtas vērā veselības apdrošināšanas polisēs.
Nelabvēlīgi darba apstākļi kaitē cilvēka veselībai un pat dzen tos pāragras nāves virzienā, tāpēc ir pēdējais brīdis, kad vajadzētu sākt rīkoties. Ir jāsaprot, ka darba devējs, tā attieksme un rīcība ir vēl svarīgāka par ģimenes ārsta rīcību un lēmumiem.
Darba devējiem būtu arī jāsaprot, ka paaugstināts stress darba vietā nenāk par labu arī pašai kompānijai, jo, piemēram, pārāk garas darba stundas nepavisam nenoved pie augstākas produktivitātes. Gluži otrādi – tas var sākotnēji produktīvākos un ambiciozākos darbiniekus novest pie attiecību pasliktināšanās ar klientiem un atlūguma iesniegšanas. Daudzi pētījumi ir pierādījuši: ja darba devējs ļauj darbiniekam pašam kontrolēt to, kā un kad tiek paveikti pienākumi, tas palielina darbinieku motivāciju un rezultātā – produktivitāti.
Tomēr ir vairākas kompānijas, kas šo problēmu uztver nopietni un cenšas kaut ko darīt lietas labā. Piemēram, tādas kompānijas kā «Patagonia», «Collective Health», «SAS Institute», «Google», «John Lewis Partnership» un «Zillow» saviem darbiniekiem piedāvā ievērojami atšķirīgus noteikumus, proti, cilvēkiem tiek nodrošināti apmaksāti atvaļinājumi, kuru laikā tie netiek traucēti. Darba devēji izvairās cilvēkiem sūtīt epastus vai īsziņas laikā, kas nav noteiktās darba stundas, lai darbinieki mājās varētu relaksēties un nedomāt par darba lietām. Darba devēji uzsver to, ka darbam ir jābūt nošķirtai no ģimenes dzīves. Darbiniekiem ir tiesības pašiem lemt par to, kā un kādā laikā tiek veikti pienākumi, lai šie pienākumi nepārklātos.
Papildus tam darba devēji pievērš pastiprinātu uzmanību darbinieku veselības stāvoklim, uzsverot to, ka katrs darbinieks ir kā aprūpējams ģimenes loceklis. Daži darba devēji nodrošina saviem darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises jau pirmajā darba dienā, kā arī to, ka katrā otrajā nedēļas nogalē tiem ir nevis divas, bet trīs brīvdienas.
Cilvēkiem vajadzētu izvēlēties savu darba devēju ne tikai pēc algas apmēra, ko tas ir gatavs maksāt, bet arī apstākļiem, kas tos gaida darbā. Savukārt darba devējiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība tam, kādam stresa līmenim darbinieki tiek pakļauti, jo nevienam nevajadzētu sabojāt savu veselību algas dēļ.