Āboltiņa varētu kļūt par Latvijas vēstnieci Itālijā (17)

Par Āboltiņas kandidatūru komisija lēmusi slēgtā sēdē, uz kuru ieradusies arī pati kandidāte. Āboltiņas kandidatūras virzīšanai guvusi atbalstu tikai ar vienas balss pārsvaru.

Slēgtajā sēdē esot izskanējuši iebildumi, ka šis jautājums būtu jāizskata nākamajai Saeimai.

Gala lēmumu par viņas kandidatūras apstiprināšanu pieņems Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tikmēr informācija par vēstnieces iecelšanu amatā ir slepena līdz brīdim, kad vēstnieks ir saņēmis prezidenta atbalstu.

Kā ziņots, Āboltiņa šogad februārī sāka darbu Ārlietu ministrijas (ĀM) Eiropas departamenta direktores amatā un viņai piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs, aģentūru LETA informēja ĀM.

Āboltiņa pērn bija paziņojusi, ka noliks deputātes mandātu pirms 12.Saeimas sasaukuma beigām, jo iecerējusi atgriezties diplomātiskajā dienestā.

«Vienotības» valde pērn novembrī nolēma izslēgt Āboltiņu no partijas par komentāriem un rīcību laikā, kad «Vienotība» sprieda par iespēju mainīt ekonomikas ministru.

Āboltiņa vadīja «Vienotību» kopš 2011.gada, līdz 2016.gadā par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Piebalgs. Toreiz Āboltiņa uz šo amatu nekandidēja. Iepriekš, kad «Vienotība» bija politisko partiju apvienība, Āboltiņa bija tās līdzpriekšsēdētāja, bet no 2008. līdz 2010.gadam - partijas «Jaunais laiks» valdes priekšsēdētāja.

Āboltiņas vadībā «Vienotība» ir guvusi panākumus Saeimas vēlēšanās, iegūstot tiesības trīs reizes valdību veidot Valdim Dombrovskim un vēl divas - Laimdotai Straujumai, tomēr vēlāk partija piedzīvojusi dramatisku reitinga kritumu, tam pietuvojoties 5% robežai.

Āboltiņa sāka strādāt ĀM Konsulārajā departamentā 1993.gadā, vēlāk kļūstot par vadītājas vietas izpildītāju ĀM Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļā un arī par direktori ĀM Konsulārā departamentā.