Norvēģijas ģenerālprokurors aizstāvas: slepkavnieks Breivīks tiekot turēts labos apstākļos

Norvēģijas tiesa otrdien sāka izskatīt valsts apelāciju, ar kuru apstrīdēts zemākās instances spriedums par «necilvēcīgu izturēšanos» pret Bēringu-Breivīku.

Ģenerālprokurors Fredriks Sejersteds trešdien pavēstīja, ka pašpasludinātais neonacists turpina izplatīt ekstrēmistu ideoloģiju ar savu korespondenci, kas tādēļ jākontrolē, tostarp atverot viņa vēstules.

Šobrīd 37 gadus vecais Breivīks, otrdien ierodoties īpaši iekārtotajā tiesas zālē Šīenas cietumā, žurnālistus sveica ar nacistu sveicienu tāpat kā pagājušā gada aprīlī, kad viņa lietu izskatīja Oslo apgabala tiesa.

Sākoties tiesas sēdei, Sejersteds otrdien norādīja, ka kopš notiesāšanas par masu slepkavību pirms pieciem gadiem Bēringa-Breivīka ekstrēmistiskie uzskati ir vēl vairāk nostiprinājušies.

«Pirms [2011.gada] 22.jūlija Bērings-Breivīks bija Norvēģijas bīstamākais cilvēks. Ir grūti noteikt, cik bīstams viņš ir šodien, un vēl grūtāk noteikt, cik bīstams viņš būs rīt, nākamgad vai pēc desmit gadiem,» piebilda Sejersteds. «Taču viņa labējie uzskati ir nostiprinājušies. Viņš joprojām ir galēji labējs ekstrēmists.»

2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks īstenoja divus asiņainus uzbrukumus. Vispirms viņš pie valdības ēkas Oslo uzspridzināja mīnu, nogalinot astoņus cilvēkus, bet pēc tam, pārģērbies policista uniformā, viņš sarīkoja slaktiņu Ūteijas salā notiekošajā Darba partijas jaunatnes organizācijas vasaras nometnē, noslepkavojot 69 cilvēkus.

Tas ir smagākais noziegums, kas Norvēģijā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.

Bērings-Breivīks vērsās tiesā pret valsti par ieslodzījuma apstākļiem, kas pārkāpjot viņa cilvēktiesības.

Pagājušā gada aprīlī Oslo apgabala tiesa atzina, ka Bēringa-Breivīka turēšana vieninieka kamerā pārkāpj ieslodzītā cilvēktiesības, kuras garantē Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3.pants.

Tomēr tiesa noraidīja Bēringa-Breivīka apgalvojumu, ka viņa korespondences kontrole esot privātās dzīves neaizskaramību garantējošā konvencijas 8.panta pārkāpums.

Bērings-Breivīks apgalvoja, ka slepkavības pastrādājis tāpēc, ka vērsies pret valsts aizstāvēto multikulturālismu, un 2012.gada augustā viņam tika piespriests 21 gadu ilgs cietumsods, kas var tikt pagarināts, ja pēc šī termiņa viņš joprojām tiks atzīts par bīstamu.

Daudzi Bēringa-Breivīka ieslodzījuma apstākļus atzītu par visai patīkamiem. Viņa rīcībā ir trīs apvienotas kameras, kuru kopējā platība ir 30 kvadrātmetri. Viņam ir iespēja spēlēt videospēles un skatīties televīzijas pārraides. Šim noplūkamBērings-Breivīks lietošanā ir divi televizori.

Lai gan viņam ir arī dators, tam nav piekļuves tīmeklim.

Bērings-Breivīks ir arī apgādāts ar vingrošanas trenažieriem, laikrakstiem un grāmatām.