/nginx/o/2018/07/04/7975920t1h7e88.jpg)
Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraidījusi par masu slepkavību notiesātā Norvēģijas labējā ekstrēmista Andersa Bēringa-Breivīka sūdzību par apstākļiem cietumā. Tiesa Strasbūrā ceturtdien paziņoja, ka nav atklāti nekādi pārkāpumi un noraidīja Bēringa-Breivīka sūdzību, norādot, ka tā ir acīmredzami slikti pamatota.
Tiesas spriedums nav pārsūdzams.
Norvēģijas augstākā tiesa pagājušajā gadā nosprieda, ka Norvēģijas varasiestādes nav pārkāpušas Bēringa-Breivīka cilvēktiesības, izolējot viņu ieslodzījuma vietā.
Bērings-Breivīks, kurš oficiāli nomainījis savu vārdu pret Fjotolfs Hansens, izcieš 21 gada cietumsodu par diviem uzbrukumiem 2011.gadā Darba partijas jaunatnes nometnē Ūteijas salā un Oslo centrā. Šajos uzbrukumos zaudēja dzīvību 77 cilvēki, tostarp daudzi nepilngadīgie.
Bērings-Breivīks apgalvoja, ka slepkavības pastrādājis tāpēc, ka vērsies pret valsts aizstāvēto multikulturālismu, un 2012.gada augustā viņam tika piespriests 21 gada cietumsods, kas var tikt pagarināts, ja pēc šī termiņa viņš joprojām tiks atzīts par bīstamu.
Daudzi Bēringa-Breivīka ieslodzījuma apstākļus atzītu par visai patīkamiem. Viņa rīcībā ir trīs apvienotas kameras, kuru kopējā platība ir 30 kvadrātmetri. Viņam ir iespēja spēlēt videospēles un skatīties televīzijas pārraides. Šim nolūkam Bērings-Breivīks lietošanā ir divi televizori.
Lai gan viņam ir arī dators, tam nav piekļuves tīmeklim.
Bērings-Breivīks ir arī apgādāts ar vingrošanas trenažieriem, laikrakstiem un grāmatām. Taču viņš sūdzējās par «necilvēcīgu izturēšanos».
/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)