Kārtējā protestā pret pāreju uz izglītību valsts valodā pulcējas ap 1000 cilvēku

Pirms mītiņa LKS līderi Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs sanākušajiem organizēti izdalīja neliela izmēra, visticamāk, bērnu zīmējumus, uz kuriem dažādās valodās, pārsvarā gan krieviski, bija uzrakstīts «Mūsu bērni - mūsu tiesības».

Klātesošie rokās turēja gan Krievijas, gan Latvijas karogus, kā arī karogus ar LKS simboliku un plakātus, kuri dažādās valodās vēstīja «Mācību gads beidzies, cīņa turpinās», «Krievi nepadodas», «Apturiet valodas genocīdu!», «Ja nav cieņas, nav lojalitātes», «Mācīties latviešu valodu - jā! Mācīties latviešu valodā - nē!», «Tā nav reforma, tā ir represija!», «Krievu valoda - uzvaras valoda», «No rīta tiesības, vakarā lojalitāte», «Nē asimilācijai!» u.c.

Mītiņu ar uzrunām atklāja Mitrofanovs un Ždanoka, vēlāk uz skatuves kāpa arī kādreizējais Rīgas domes un vairāku Saeimu deputāts Jakovs Pliners un citi LKS domubiedri. Par protesta akcijai raksturīgo skaņas pavadījumu rūpējās bundzinieki.

Runātāji no skatuves ik pa laikam mudināja sanākušos kopīgi skandēt dažādus saukļus. Piemēram, Pliners «iekustināja» publiku ar tādiem izsaucieniem kā «Reforma - murgs! Reformai - nē!» un «Vienoti mēs esam neuzvarami!», bet Ždanoka sauca «Sargāsim bērnus!».

Mitrofanovs sanākušajiem solīja, ka, neraugoties uz iebiedēšanas mēģinājumiem, cīņa par krievu kā mācību valodu skolās tiks turpināta un uzvarēta. «Šī valsts būs mūsu, un šīs valsts vara strādās pēc mūsu diktāta!» protesta akcijas dalībniekiem apgalvoja LKS līdzpriekšsēdētājs.

Politiķis aicināja uz skatuves kāpt arī Drošības policijas (DP) maijā aizturēto un vēlāk no apcietinājuma atbrīvoto prokrievisko aktīvistu Vladimiru Lindermanu, kurš tiek turēts aizdomās pēc Krimināllikuma panta par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, tomēr Lindermans uz skatuves nekāpa. Tad Mitrofanovs paziņoja, ka Lindermans nedrīkstot runāt saistībā ar DP viņam noteiktajiem ierobežojumiem. Mitrofanovs klātesošajiem solīja, ka Lindermans vienalga dosies gājienā kopā ar pārējiem, ko viņš arī darīja.

Ap plkst.12.30 bungu marša pavadībā sākās gājiens no Strēlnieku laukuma pa Kaļķu ielu uz Ministru kabinetu. Jau gājiena sākumā tā dalībnieki apstājās pie Rīgas domes, prasot, lai tā «neguļ, bet sāk aizstāvēt mūsu bērnus».

Gājienā piedalījās pārsvarā vecāka un vidēja gadagājuma cilvēki, daži vecāki bija paņēmuši uz pasākumu bērnus. Tomēr vidusskolas vecuma jauniešu starp dalībniekiem bija ļoti maz. Kolonnas priekšā soļoja divas mazgadīgas, aptuveni 4-5 gadus vecas, meitenes, nesdamas plakātus, uz kuriem pausta vēlme mācīties «100% krievu valodā». Gājiena laikā daudz saukļu neizskanēja, taču pastāvīgi tika spēlēts bungu maršs.

Kolonnai šķērsojot Raiņa bulvāri un Kalpaka bulvāri, tika apturēta satiksme, tādēļ izveidojās nelieli sastrēgumi. Gājiena otrajā daļā kolonnai priekšgalā soļoja pieklājīga vecuma kundze ar krievu dzejnieka Aleksandra Puškina portretu rokās.

Kad ap plkst.13 kolonna bija sasnieguši Ministru kabinetu, priekšā jau gaidīja Mitrofanovs un Ždanoka, kuri gājiena laikā starp tā galapunktiem nebija pamanāmi. Akcijas dalībnieku skaits pie valdības ēkas bija pieaudzis līdz aptuveni 1000.

Mitrofanovs atkal uzrunāja klātesošos, atklāti virzot savu monologu politiskā gultnē. Viņš sacīja, ka LKS ir jāpārņem vara Latvijā, lai apturētu reformu, nodrošinātu valsts attīstību utt. Politiķis arī apgalvoja, ka šodien pie Ministru kabineta sapulcējušies vairāk nekā 4500 cilvēku, lai gan aģentūras LETA novērojumi liecina, ka tik daudz cilvēku protestā nepiedalījās.

LKS līdzpriekšsēdētājs kārtējo reizi solīja, ka partija neapstāsies ar protesta akciju rīkošanu, un skaidroja, ka šim nolūkam ir vajadzīgs piepulcināt pēc iespējas vairāk domubiedru. Nākamie lielie protesti pret mācību valodas reformu notikšot rudenī, bet mazākas akcijas gaidāmas arī vasarā.

Ik pa laikam klātesošie tika mudināti krievu, latviešu un angļu valodās skandēt saukļus «Rokas nost no mūsu skolām!», līdz aptuveni plkst.13.25 Mitrofanovs pateicās atnākušajiem dalībniekiem par atbalstu un noslēdza pasākumu. Pēc tam visi palēnām sarullēja plakātus un devās prom.

Protesta akcijai līdzi sekoja arī vairāki desmiti policistu.

Kā ziņots, protesta akcijas rīkotāji iebilst pret pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā, par ko Saeima jau ir pieņēmusi gala lēmumu. LKS, kas plāno startēt rudenī gaidāmajās 13.Saeimas vēlēšanās, apgalvo, ka šodienas akciju pieskaņojusi Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai.