Policija sākusi kriminālprocesu par iespējamu valsts amatpersonu prettiesisku darbību saistībā ar OIK ieviešanu

Vienlaikus Valsts policijā aģentūrai LETA norādīja, ka brīvdienās komentārus par šo informāciju nesniegs.

Sudraba marta vidū bija vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt valsts amatpersonu iespējamās prettiesiskās darbības saistībā ar subsidētā elektroenerģijas tirgus un OIK ieviešanu un kontroli.

Politiķe sociālajā tīklā «Facebook» publiskojusi Valsts policijas atbildes vēstuli, kurā norādīts, ka, izskatot no Ģenerālprokuratūras saņemto Sudrabas iesniegumu, 25.aprīlī sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 24.nodaļas - noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā, kurā tiks veikta politiķes iesniegumā minēto faktu pārbaude.

Iesniegumā ģenerālprokuroram Ērika Kalnmeieram Sudraba norādīja, ka pēdējā laikā sabiedriskajā telpā izskan ziņas, kas satur informāciju par iespējamu notikušu un turpinātu Ekonomikas ministrijas un ar to saistīto valsts institūciju amatpersonu darbību vai bezdarbību, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai, kā arī ar likumu aizsargātām personas interesēm.

«Informācijas apjoms rada aizdomas par valsts un sabiedrības kopējo resursu prettiesisko izšķērdēšanu,» iesniegumā norādīja Sudraba.

Iesniegumā Sudraba lūdza pārbaudīt informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības neatbilstību normatīvajam regulējumam, lai noskaidrotu, vai šādu valsts institūciju pārstāvju rīcībā nav saskatāmas noziedzīga noradījuma pazīmes, un sniegt atbildi par rezultātu.

Tāpat deputāte lūdza noskaidrot, vai valsts institūciju pārstāvji, izdodot normatīvo aktu jēgai un mērķim neatbilstošus administratīvos aktus un nenodrošinot atbilstošu kontroli pār OIK sistēmas darbību, iespējams, rīkojoties izteikti ražotāju interesēs, nav izdarījuši noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikumā.

Visbeidzot viņa lūdza ģenerālprokuroram vērsties tiesā ar mērķi atjaunot likumību, proti, regresa kārtībā piedzīt no amatpersonām pilnu zaudējuma atlīdzināšanu.

Iesniegumam Sudraba pievienojusi desmit lappuses plašu ziņojumu par aktuālajiem OIK jautājumiem.

Jau vēstīts, ka Kalnmeiers 19.aprīlī pārbaudes rezultātā, izmantojot likumā noteiktās tiesības, ST iesniedza pieteikumu Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pienākumu - publiskā tirgotāja izmaksas segt visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem - atzīt par neatbilstošu Satversmei.

Prokuratūrā, atbilstoši Prokuratūras likumam, tika izvērtēta Elektroenerģijas tirgus likuma normu atbilstība Satversmei, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe.

Ģenerālprokurors minējis divus Satversmes pantus, proti, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Rēķe apliecināja, ka prokuratūra pārbaudi sāka pati pēc savas iniciatīvas.

ST līdz 19.maijam pieņems lēmumu, vai pēc Kalnmeiera pietiekuma ierosināt lietu par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei, aģentūrai LETA pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.

Tikmēr 14.martā Saeimas Pieprasījumu komisijas noraidīja deputāta Ivara Zariņa (S) un citu «Saskaņas» parlamentāriešu iesniegtos pieprasījumus ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) saistībā ar OIK skandālu, taču komisija nosūtīja vēstuli un visus materiālus ģenerālprokuroram, lai prokuratūra varētu izvērtēt OIK skandāla jautājumu.

Tāpat vēstīts, ka valdošās koalīcijas partijas atbalstīja ieceri par augsta līmeņa darba grupu, kurai līdz šā gada 1.augustam uzdots sagatavot OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai un priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas.

Tāpat Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar OIK atļaujām. Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.

Tāpat vēstīts, ka, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, EM, paralēli normatīvās bāzes pilnveidošanai, veic auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti.

EM veic pārbaudes atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās, kas sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tostarp stacijās, kas vēl nav noslēgušas līgumu par OIK. Līdz marta sākumam EM atcēla atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai. Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais OIK kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.