Dūklavs: Zemais tiešmaksājumu līmenis būs smags trieciens Latvijas lauksaimniecībai

Zemkopības ministrijā (ZM) norādīja, ka Luksemburgā notikušajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Eiropas Komisija (EK) dalībvalstīm izklāstīja jaunos regulu priekšlikumus par ES Kopējo zivsaimniecības politiku un Kopējo zivsaimniecības politiku pēc 2020.gada. Atbilstoši EK priekšlikumam par Kopējo zivsaimniecības politiku Latvijai vidējais tiešmaksājumu apmērs pieaugs vien par 2%, sasniedzot 77% no ES vidējā līmeņa, kam Latvija nepiekrīt.

«Ļoti zemais tiešmaksājumu līmenis kombinācijā ar samazinātu lauku attīstības finansējumu jau otro periodu pēc kārtas būs smags trieciens Latvijas lauksaimniecībai. Valstīm, kurām ES atbalsts uz vienu hektāru kopā ir zem 90% no ES vidējā līmeņa, lauku attīstības finansējuma samazināšana nav pieļaujama,» uzsvēra Dūklavs. Vienlaikus zemkopības ministrs pauda, ka Latvija ir apmierināta ar iespēju turpināt vienoto platību maksājumu shēmu, saistīto atbalstu, kā arī mazo un jauno lauksaimnieku shēmu.

Savukārt Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes diskusijā par ES Kopējo zivsaimniecības politiku Dūklavs savā runā par zvejas iespējām 2019.gadam uzsvēra, ka līdzšinējai labajai praksei par zivju krājumu pārvaldību Baltijas jūrā par pamatu ir jāņem Baltijas jūras valstu zivsaimniecības ekspertu sadarbības forumā sagatavotie priekšlikumi. Bez tam, lemjot par nozvejas kvotām, ir jāņem vērā sociāli ekonomiskā ietekme, ko radītu straujais zvejas iespēju samazinājums, kā arī zvejas iespēju svārstībām starp gadiem nevajadzētu pārsniegt 20% līmeni. Jautājumā par zvejas iespēju Svalbārā zemkopības ministrs aicināja EK steidzami īstenot nepieciešamās darbības, lai zveju varētu sākt nekavējoties, īpaši ņemot vērā apstākli, ka vienošanās Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē par sniega krabju zvejas iespējām tika panākta jau 2016.gada beigās.

Zemkopības ministrs Luksemburgā tikās arī ar nesen amatā iecelto jauno Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministri Jūliju Klokneri, lai pārrunātu abu valstu viedokļus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020.gada un izklāstītu Vācijas kolēģei Latvijas nostāju, tostarp tiešmaksājumu izlīdzināšanas jautājumā. Abi ministri bija vienisprātis, ka EK līdz šim vārdos solītā un pirmdien, 18.jūnijā, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē prezentētā ES Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošana pēc 2020.gada tā arī ir palikusi solījumu līmenī, taču ar samazinātu finansējumu.

Tāpat ministru domas sakritušas par EK piedāvātajiem regulu priekšlikumiem atbilstoši, kuriem lauksaimniekiem nesamērīgi palielināsies dažādas vides un klimata prasības, vienlaikus samazinoties finansējumam. «Gan Vācijas ministre, gan es uzskatām, ka šādā situācijā atbalstu lauku attīstībai ir nepieciešams papildus finansēt arī no citiem Eiropas Savienības fondiem,» sacīja Dūklavs.

ZM informēja, ka Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministre pauda izpratni par Latvijas prasību turpināt tiešmaksājumu izlīdzināšanu dalībvalstu starpā, bet norādīja, ka ir jāvērtē darbaspēka un citu ražošanas izmaksu atšķirības. Tāpat viņa uzsvēra, ka Vācija ir pret tiešmaksājumu «griestu» ieviešanu lauksaimniekiem.

Jau ziņots, ka EK 1. jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku 2021.-2027.gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Atbilstoši EK priekšlikumam nākamajā plānošanas periodā Kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadu. Atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam par 15% nozīmē, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā.

Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES atbilstoši EK priekšlikumam būs 3,9%. Tiešmaksājumu apjoms nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešmaksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026.gadā. ZM iepriekš informēja, ka tādējādi EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus dalībvalstu starpā, lai ES lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.