KM piedāvā sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus sākt īstenot 2021.gadā

Izskatot otrajā lasījumā gatavoto sabiedrisko mediju pārvaldības likumprojektu, Saeimas deputāte Lolita Čigāne (Par!/V) otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē aicināja papildināt tā trešo pantu par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem ar jaunu punktu, kas nosaka aizliegt reklāmas izvietošanu sabiedriskajos medijos.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji ieteica deputātes priekšlikumu skatīt kopā ar kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) ieteikumu, jo tajā ir noteikti izņēmuma gadījumi reklāmas pārraidīšanai sabiedriskajos medijos. Ministre ieteikusi papildināt likumprojekta septīto pantu ar jaunu otro daļu, kurā noteikts, ka sabiedriskajos medijos aizliegts izvietot audio un audiovizuālus komerciālos paziņojumus, izņemot sponsorēšanu attiecībā uz Eiropas Raidorganizāciju apvienības starptautisko pasākumu translācijām un Latvijas sabiedrībai nozīmīgiem kultūras, sporta un sociāliem pasākumiem, kā arī publisku vai privātu personu līdzfinansētiem kultūras, sporta un sociāliem projektiem. Tāpat Melbārdes priekšlikumā iekļautie izņēmumi saistīti ar reklāmas klipu izvietošanu gadījumos, ja tā ir neatņemama licences līguma sastāvdaļa, sabiedrisko mediju pašreklāma un sociāli nozīmīgi paziņojumi. Viņa arī piebilda, ka minēto priekšlikumu paredzēts pārskatīt kopā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu.

Melbārde uzsvēra, ka, izstrādājot priekšlikumus, ministrijai viena no galvenajām prioritātēm bija noteikt nepieciešamo finansējuma apmēru un atskaites laiku sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus. Pēc ministres teiktā, KM apzinās, ka iepriekš minētā priekšlikuma īstenošanai sagaidāma fiskālā ietekme, līdz ar to KM izstrādājusi tam pārejas noteikumus līdz 2021.gada 1.janvārim.

Melbārde sacīja, ka likumprojektā ir būtiski noteikt sabiedrisko mediju finansējuma apjoma sasaisti ar iekšzemes kopproduktu (IKP), jo Latvijā tas ir viens no zemākajiem – ja Eiropā vidēji tas ir 0,2% no IKP, tad Latvijā tas ir 0,1% no IKP, kas, kā norādīja ministre, ietekmē arī satura kvalitāti. «Tas pats notiek ar [sabiedrisko mediju] sasaisti ar reklāmas tirgu – tas arī ietekmē kvalitāti, jo sabiedriskais medijs ir atkarīgs no cīņas par reitingiem (..). Ņemot vērā, ka reklāmas tirgus kļūst arvien sazarotāks, sadrumstalotāks, tas nozīmē, ka cīņa par reklāmas finansējumu ir lielāka un iespējas – mazākas. Jautājums – vai tā mēs nākotnē redzam mūsu sabiedrisko mediju stabilitāti?» jautāja Melbārde.

Viņa skaidroja, ka Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio iziešanai no reklāmas tirgus jānodrošina atbilstoša kompensācija un pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes aprēķiniem tam nepieciešami 13,8 miljoni eiro. Ministre sacīja, ka papildus svarīgi domāt par finansējumu satura veidošanai, kā arī likumā nepieciešams paredzēt izņēmumus attiecībā uz reklāmas izvietošanu.

Čigāne uzsvēra, ka, ja pārejas periods ir noteikts līdz 2021.gadam, tad, ņemot vērā, ka Finanšu ministrija sāks darbu pie 2019.gada budžeta, kuram ir trīs gadu ietvars, tā būs spējīga tā izstrādes laikā ņemt vērā sabiedrisko mediju iziešanas no reklāmas tirgus fiskālo ietekmi. «Jāsāk darbs, lai 2021.gadā finansējumam līdzekļi budžetā atrastos,» uzsvēra deputāte.

Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) kopumā pauda atbalstu KM priekšlikumam, vienlaikus norādot, ka sabiedriskie mediji ir pakļauti lieliem riskiem, un paužot bažas, ka tas nozīmē, ka sabiedriskie mediji paliek atkarīgi no viena finansējuma. Līdz ar to viņa ieskatā ir svarīgi saprast sekas, kādas minētajam ieteikumam var būt.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) sacīja, ka komisija konceptuāli daļēji atbalsta Čigānes izteikto priekšlikumu, piebilstot, ka tam nepieciešamas juridiskās izmaiņas tā pilnveidošanai.

Kopumā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekta otrajā lasījumā iesniegti 49 priekšlikumi no deputātiem, atbildīgajām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām.

Kā ziņots, Saeima pērn oktobrī konceptuāli atbalstīja jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojektu. Jaunais regulējums paredzēs atsevišķas sabiedrisko mediju pārraudzības institūcijas – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izveidi, kā arī veikt izmaiņas esošajā sabiedrisko mediju pārvaldības modelī.