Šobrīd gan grūti spriest, kurš gūs lielāko labumu no kritptoutopijas īstenošanās – visi Puertoriko iedzīvotāji vai tikai paši jaunās pasaules veidotāji.
Nav šaubu, ka bitokoinu miljonāri izbaudīs savu jauno «spēļlaukumu» Karību jūrā, bet kā būs ar vietējiem iedzīvotājiem, no kuriem liela daļa par kriptovalūtām nemaz nav dzirdējusi?
Šobrīd Puertoriko notiekošais atgādina katastrofu kapitālismu – kad dabas katastrofa vai nopietna ekonomiskā krīze tiek izmantota, lai pārveidotu sabiedrību, ar mērķi veicināt hiperkapitālisma pasaules skatījuma izplatīšanos un nostiprināšanos. Puertoriko gadījumā, kad viesuļvētru dēļ liela daļa cilvēku mēnešiem spiesta dzīvot bez elektrības, pievilcīgas sāk šķist gandrīz jebkādas jaunas idejas, neizvērtējot iespējamās sekas.
Kriptovalūtu ieguve ir saistīta ar ievērojamu enerģijas patēriņu, tāpēc pašreizējā situācijā, kad Puertoriko nav pilnībā novērsusi postījumus valsts enerģijas infrastruktūrai, kriptoekonomikas veidošanas plāns izskatās pēc visnotaļ nepraktiskas idejas.
Elektroenerģijas patēriņš pasaulē populārākās kriptovalūtas «Bitcoin» ieguvei pasaulē pēdējo 12 mēnešu laikā ir palielinājies no 9,5 teravatstundām līdz 48 teravatstundām. Salīdzinājumam, Puertoriko kopējais elektroenerģijas patēriņš veido vien 19 teravatstundas.
Problēma ar virtuālajām valūtām ir arī to tirgus nepastāvība.
Ņemot vērā Puertoriko pieejamos resursus un infrastruktūru, kā arī viesuļvētras «Marija» nodarītos postījumus, apjomīga kriptovalūtas «ražošana» tur šobrīd nemaz nav iespējama.
Kā norāda eksperti, kriptovalūtas ir relatīvi pasargātas no satricinājumiem citu aktīvu, kā, piemēram zelta un akciju, tirgū. Tomēr atsevišķu kriptovalūtu cenām ir spēcīga savstarpēja ietekme, kas nozīmē, ka «Bitcoin» cenu svārstības ietekmē arī citas virtuālās valūtas.