Rasnačs demisijas pieprasījumu saista ar atstādinātā maksātnespējas administratora Sprūda interesēm

Rasnačs šorīt Latvijas Radio pauda viedokli, ka pastāv saite starp demisijas pieprasījuma iesniedzējiem Ingunu Sudrabu (NSL) un Romānu Mežecki (NSL) un uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, kurš savukārt veidojot saiti ar Sprūdu. Visas problēmas radās pēc tam, kad Sprūdu atbrīvoja no apcietinājuma, piebilda politiķis.

Ministrs vēršanos pret viņu saistīja ar reformām maksātnespējas jomā, kas esot sāpīgas un kādam nepatīk, tāpēc šie cilvēki izmantojot «pastniekus Saeimā», lai mēģinātu vērsties pret viņu. Reformas nepatīk tiem, kas sajūt apdraudējumu savam riskantajam daudzmiljonu biznesam, piebilda politiķis.

Atsevišķu «Vienotības» deputātu izteiktās šaubas par viņu Rasnačs vērtēja kā savstarpējās komunikācijas problēmu, «kuru mēs noteikti uzlabosim».

Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību Rasnačs neuzskata par tāda veida notikumu, pēc kura viņam būtu pamats apsvērt demisiju.

Savukārt lūgts vērtēt izteikumus, ka maksātnespējas jomā var saskatīt «administratoru mafiju», Rasnačs pauda viedokli, ka par tādu varēja runāt pirms trim līdz pieciem gadiem, bet tagad negodīgo maksātnespējas administratoru rindas tiekot tīrītas un varbūt palikuši vien daži elementi.

Kā ziņots, Saeima šodien lems par diviem opozīcijas iesniegtajiem pieprasījumiem par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Rasnačam. Viens no Rasnača demisijas pieprasījumiem iesniegts pēc parlamenta deputāta Romāna Mežecka iniciatīvas un to parakstījuši 16 opozīcijas deputāti, tajā skaitā no partijām «Saskaņa» un «No sirds Latvijai» un pie frakcijām nepiederošie deputāti, tajā skaitā pats Mežeckis.

Lēmumprojekta anotācijā norādīts, ka tieslietu ministrs pārraudzību pār Maksātnespējas administrāciju īstenojot vāji vai vispār neīsteno un sistēmas darbība un attīstība notiekot pašplūsmā. «Ministrs nespēj ne vadīt ministriju noteikto funkciju īstenošanai, ne pārraudzīt Maksātnespējas administrāciju,» cita starpā teikts uz divām lapām sagatavotajā opozīcijas argumentācijā.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) atsevišķi ir iesniegusi savu Rasnača demisijas pieprasījumu, ko parakstījuši desmit deputāti. Par šādu soli vienojusies LRA pārstāvju sapulce kopā ar Saeimas frakcijas deputātiem.

LRA frakcija uzskata, ka tieslietu ministrs ir atbildīgs par nesakārtotu likumdošanu attiecībā uz maksātnespējas administratoru darbu, līdz ar to viņam jāuzņemas atbildība par tiem likumpārkāpumiem, kas saistās ar nozari. Maksātnespējas administrēšanas process visus šos gadus ir nesis labumu tikai pašiem administratoriem, nevis veicinājis valsts ieguvumus, pauž politiskās apvienības pārstāvji.

«Vienotības» Saeimas frakcija vēl 13.jūnijā nebija izlēmusi par nostāju saistībā ar opozīcijas prasīto Rasnača demisiju un savu viedokli plāno formulēt šodien pirms parlamenta sēdes. Vairāki «Vienotības» frakcijas deputāti pat sliecoties atbalstīt ministra demisijas pieprasījumu, taču vairākums norāda uz nepieciešamību ievērot koalīcijas līgumu un balsot pret, liecina politiķu paustais.

Frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri aģentūrai LETA sacīja, ka trešdien frakcijas sēdē bija diskusijas par šo jautājumu un frakcijas deputāti nav apmierināti par Rasnača paveikto maksātnespējas jomas sakārtošanai. Vienlaikus Abu Meri uzsvēra, ka «Vienotība» ir koalīcijas frakcija, līdz ar to būtu jābalso pret ministra demisiju. Tomēr «neliela daļa» frakcijas pašlaik ir drīzāk atbalstoši noskaņota par šo demisijas pieprasījumu, atzina politiķis. Abu Meri gan negribot pieļaut iespēju, ka «Vienotības» frakcijas deputāti atbalstītu šo opozīcijas pieprasījumu.

«Vienotības» frakcijas deputāte Lolita Čigāne aģentūrai LETA teica, ka frakcija šodien vēl lems par nostāju saistībā ar Rasnača demisijas pieprasījumu. Politiķe atzina, ka pašlaik ir pamats uzskatīt, ka Rasnačs nav pildījis ministra pienākumus pietiekami labi, tomēr pirms frakcijas lēmuma viņa vēl neprecizēja savu balsojumu. Rasnača demisiju sliecas atbalstīt «Vienotības» frakcijas deputāts Anrijs Matīss, kurš uzskata, ka maksātnespējas joma nav sakārtota.

Savukārt nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA pauda, ka neuzskata pārmetumus Rasnačam par pamatotiem. Nacionālā apvienība atbalsta tieslietu ministru, akcentēja Bērziņš.

Par Rasnača demisiju plāno balsot partijas «Saskaņa», Latvijas Reģionu apvienības, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederoši deputāti.

Savukārt pret viņa atbrīvošanu no amata balsos nacionālās apvienības, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Sagaidāms, ka balsojumam pret demisijas pieprasījumu varētu pievienoties atsevišķi pie frakcijām nepiederoši parlamentārieši. Ja «Vienotības» vairākums arī balsos pret Rasnača demisiju, tas varētu palīdzēt tieslietu ministram saglabāt savu amatu.