Digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tiesā norāda uz pretrunām spriedumā

Polittehnologs Jurģis Liepnieks norādīja uz vairākām sprieduma epizodēm, kur, viņaprāt, nekorekti aprēķināti radītie zaudējumi. Liepnieks izcēla epizodes, kurās viens darījums definēts gan kā daļēji izkrāpts, gan kā pilnībā izkrāpts. Viņš arī vērsa tiesas uzmanību uz vairākām sprieduma epizodēm, kurās runāts par «Kempmayer Media Latvia» slēgto līgumu nepamatotu sadārdzinājumu, skaidrojot, ka šajās epizodēs tiesa ir veikusi kļūdainus aprēķinus.

Liepnieks arī uzsvēra, ka, viņaprāt, tiesvedības gaitā viņam nav uzdoti jautājumi, kas tieši saistīti ar viņam celtajām apsūdzībām. Tāpat Liepnieks vairākkārtīgi atsaucās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā «Navaļnijs un Oficerovs pret Krieviju», kurā tiesa skaidrojusi, ka komersanta galvenais uzdevums ir gūt peļņu un viņam nav pienākums pārliecināties vai otrs komersants iegādājas preces par atbilstošu cenu.

Tāpat Liepnieks vairākkārtīgi atsaucās uz bijušo Ministru prezidentu Eināru Repši, kura vadītās valdības laikā tika uzsākta digitālās televīzijas krimināllieta. Polittehnologs norādīja uz to, ka prokuratūras uzturētajā apsūdzībā ir izmantoti tādi paši vārdi, kādi izmantoti Repšes sniegtajās intervijās tā laika plašsaziņas līdzekļos, piemēram, «bāleliņi». Liepnieks uzsvēra, ka viņa ieskatā lieta bija politizēta un salīdzināja pirmās instances tiesas spriedumu ar Staļiniskā režīma laikā rakstītajiem spriedumiem.

Savu runu Liepnieks noslēdza sakot, «es uzskatu, ka šeit sēdošie apsūdzētie ir upuri, nevis noziedznieki».

Savu pēdējo vārdu šodien arī sacīja bijušais «Latvijas Neatkarīgās Televīzijas» (LNT) vadītājs Andrejs Ēķis, kurš norādīja uz to, ka neatzīst sev izvirzītās apsūdzības. Līdzīgi kā Liepnieks, arī Ēķis norādīja uz, viņaprāt, politizēto lietas dabu un uzsvēra, ka nesaredz nozieguma saturu savās darbībās.

Ēķis arī pieskārās lietas iztiesāšanas ilgumam, norādot, ka šajā laika posmā mūžībā ir aizgājusi viņa sieva un ir piedzimis bērns.

Komentējot savas darbības, Ēķis norādīja, ka digitālā televīzija 1995.gadā tika ieviesta vairākās Eiropas valstīs un jau 1996.gadā viņš sācis interesēties par tās ieviešanas iespējām Latvijā. Viņš uzsvēra, ka valstiskā līmenī saskāries ar pretestību un lobiju no tradicionālās televīzijas apraides kompānijām.

Bijušais LNT direktors arī norādīja, ka digitālās televīzijas ieviešanai Latvijā viņš piesaistījis tā laika spēcīgākās personības un savu uzmanību koncentrējis uz «pēc iespējas ātrāku digitālās televīzijas ieviešanu». Ēķis arī sacīja, ka «atskatoties uz visām savām darbībām, es neredzu nevienu sekundi, kurā būtu pārkāpis kādu likumu».

Savukārt kādreizējais Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde pēdējā vārdā uzsvēra, ka ilgstošā tiesvedība ir atstājusi uz viņa profesionālo un personīgo dzīvi, īpaši izceļot savas veselības problēmas, kuras saasinājušās tiesvedības laikā. Viņš arī norādīja uz to, ka nekad neesot saņēmis materiālu labumu no tām darbībām, par kurām viņam izvirzītas apsūdzības.

Apsūdzētais advokāts Mārtiņš Kvēps tiesai uzsvēra, ka pirmās instances tiesā nolasītā apsūdzība esot balstīta uz pieņēmuma, ka viņa personīgā pazīšanās ar Ēķi novedusi pie labvēlīgo lēmumu pieņemšanai «Kempmayer» labā. Kvēps norādīja, ka šādai sasaistei nav pamata un apsūdzība ir būvēta uz pieņēmumiem, nevis faktiem. Aizstāvis arī norādīja, ka pirmās instances spriedumā norādīts, ka lēmumi, kas ir pieņemti DLRTC interesēs tiek interpretēti, kā lēmumi, kas pieņemti, lai neradītu šaubas par to, ka šie lēmumi tiek pieņemti pretēji DLRTC interesēm. Kvēps tāpat kā visi pārējie neatzina sev izvirzītās apsūdzības.

Otrs apsūdzētais advokāts Jānis Loze uzsvēra, ka ir pagājuši 12 gadi kopš viņš ir iesaistīts tiesas procesā. Viņš arī veltīja pārmetumus bijušajiem kolēģiem, kuri tiesā centušies viņu nomelnot. Loze atzina, ka krimināllieta ir gandrīz sagrāvusi viņa advokāta karjeru, taču viņš turpina praktizēt šo arodu. Arī Loze neatzina savu vainu, norādot, ka viņam būtu bijis neloģiski krāpties, jo viņam jau bija fiksēts honorārs.

Turpretim nodokļu konsultants Uldis Kokins pēdējā vārdā norādīja uz vairākiem, viņaprāt, meliem ekspremjera Andra Šķēles sniegtajās liecībās saistībā ar finanšu konsultanta Harija Krongorna atbildību lietā. Arī Kokins neatzina savu vainu.

Nākamā tiesas sēde paredzēta 8.jūnijā plkst.10. Tajā savu pēdējo vārdu teiks pārējie lietas dalībnieki.

Jau vēstīts, ka 2015.gada 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.

Andrejam Ēķim tiesa piemēroja 43 200 eiro naudas sodu. Spundem noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā. Lozem tika piespriesta divu gadu brīvības atņemšana un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Kokinam tika noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā.

Šķēles ģimenes firmas SIA «Uzņēmumu vadība un konsultācijas» finanšu konsultantam Krongornam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Šķēles kādreizējam biroja vadītājam polittehnologam Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 72 000 eiro apmērā.

Bijušajam «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Bijušajam «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklim Jānim Zipam noteikta brīvības atņemšana uz diviem gadiem un naudas sods 25 200 eiro apmērā. Bijušajam «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu, kā arī naudas sodu 25 200 eiro apmērā.

Biznesa konsultantam Valdim Purvinskim piemērots 18 000 eiro naudas sods. Šāds sods tika piemērots arī bijušajam «Latvijas Valsts radio un televīzijas centra» (LVRTC) valsts pilnvarniekam Adrianam Boldanam (Ļublinam), bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim, bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Didzim Jonovam.

Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš iepriekš psihiski saslimis, tika atbrīvots no kriminālatbildības. Pauders ir aizgājis mūžībā.

Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo «Kempmayer Media Latvia» valdes locekli Juri Ulmani, advokātu Mārtiņu Kvēpu.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas «Kempmayer Media Latvia» vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.