Šis laiks ir saules un dabas enerģijas piesātināts un pēc pagāniskajām (pirms kristietības, kad dabas reliģijas un riti bija primāri) tradīcijām ļaudis atzīmēja garāko dienu un īsāko nakti saulgriežos no 21. uz 22. jūniju. Svinēja «saules svētkus», simboliski kurot ugunskurus, taisot saules vārtus, dziedot un dejojot. Skaisti ir iet ar dabu sirdī, baudīt tās spēku un skaistumu. Tas mūs latviešus raksturojot.
Es pati esmu saulgriežu bērns - vecāki mani tiešām «atrada papardēs»,
varbūt tāpēc es īpaši izjūtu šo laiku, pat gribas valpurģiski ietērpties un ļauties kādiem slepeniem dabas spēka rituāliem - apgulties pļavā, ieelpot zemi, salasīt zālītes… Dodos uz pļavu un skat, priekšā jau brien latvju meitas ar vainagiem galvā un veselīgu sārtumu vaigos. Tas laikam ir par mums latviešiem un latvietēm - kas mežonīgs un dzīvs saglabājies caur gadsimtiem un pulsē asinīs. Tā dzīvā dziņa tik spēcīgi iesakņojusies gēnos, ka neviens Twitter vai Facebook konts to nevar izdzēst.
Tas gēns ir un mostas ikvienā no mums.
Ak, šie dabas ritmi… Arī es dabas priekšā esmu bezspēcīga - manas domas un ierastais ikdienas gājums paliek kaut kur aiz muguras, ieslīgstu jaunā dimensijā, kur domas ir lēnākas un tā vien gribas vīt ģimenes ligzdu, dakteris saka, ka tas hormonu dēļ.
Tāpēc arī mans Rozā zilonis kopā ar mani dodas «vasaras snaudā», lai atkal ar jaunu sparu satiktos ar jums rudenī
un pārspriestu aktuālas un ikdienas acij varbūt nedaudz slēptas tēmas.
Bet pagaidām novēlu, lai visu sirdis gavilē kopā ar vasaras pilnbriedu un jūtu saulaino pārpilnību!
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/04/7980609t1h4e1d.jpg)