Pozitīvi vērtējama arī tendence, ka mūsdienu tētis divreiz retāk izmanto fiziskas sodīšanas paņēmienus (uzšauj pa dibenu vai ieper) un divreiz biežāk nekā viņa tēvs bērnam atvainojas, ja attiecībā pret atvasi rīkojies nepareizi vai kļūdījies. Interesanti, ka lielākā daļa aptaujāto tēvu nepiekrīt, ka būtu stingri tēti saviem bērniem.
Aptauja rāda, ka kopumā mūsdienu tēvi vairāk iesaistās savu bērnu ikdienas aktivitātēs: rod laiku kopīgām maltītēm un rotaļām, biežāk apmeklē bērnu pasākumus, pārrunā ar bērniem ikdienas notikumus un biežāk runā ar bērniem par vērtībām. «Lai arī mūsdienu tētis salīdzinājumā ar savu tēvu trīsreiz biežāk vakaros liek bērnu gulēt, tomēr kopumā jaunie tēvi visai reti piedalās atvašu iemidzināšanā, atstājot šo pienākumu uz mammas pleciem,» norāda pētījuma autors, psihologs Edmunds Vanags. Tāpat mūsdienu tētis uzskata, ka saviem bērniem biežāk palīdz skolas mājasdarbu veikšanā, taču arī šeit tētiem vēl būtu, pie kā piestrādāt, ir pārliecināts Vanags. Tāpat mūsdienu tēvi biežāk varētu apmeklēt skolas vecāku sapulces, skolas pasākumus.
Arī psihoterapeite Inese Putniece atzīst, ka šobrīd 20–30 gadu veco tēvu iesaiste bērnu audzināšanā ir ievērojami augstāka nekā viņu tēvu laikā, un atzinīgi novērtē viņu ieguldījumu. Otra pozitīvā tendence, ko Putniece novērojusi savā praksē, ir četrdesmitgadīgie tēvi, kuriem ir otrās vai pat trešās laulības pieredze un kuri ne tikai cenšas veidot labākas attiecības ar jaunajā ģimenē dzimušajiem bērniem, bet arī meklē saskarsmi un vēlas vairāk iesaistīties, iespējams, ne tik siltajās attiecībās ar bērniem no iepriekšējām laulībām. «Viņi ir apjautuši, ka vēl var paspēt savā dzīvē kaut ko salabot, un, manuprāt, tas ir lieliski.»
Kopumā aptaujā piedalījās 301 tētis no visas Latvijas vecumā no 20 līdz 57 gadiem.