/nginx/o/2018/07/04/7984498t1hb64c.jpg)
Alberts Einšteins ir viens no modernās ēras nozīmīgākajiem fiziķiem, tomēr eksaktās zinātnes nebija vienīgā lieta, ar ko viņš nodarbojās. Savos daudzajos ceļojumos viņš rakstīja arī dienasgrāmatas, kurās detalizēti un brīžiem rupji aprakstīja citu rasu pārstāvjus.
Šos ierakstus slavenais fiziķis veica sava ceļojuma pa Āziju laikā starp 1922. gada oktobri un 1923. gada martu. Vācu valodā lasošajiem šīs dienasgrāmatas bija pieejamas jau krietnu laiku, tomēr tagad ar tām var iepazīties arī angļu valodā lasošie.
Einšteins ir slavenākais ebreju zinātnieks no visiem, kuri atstāja nacistisko Vāciju 20. gadsimta 30. gados. Turklāt viņš ir arī plaši pazīstams kā cilvēktiesību aizstāvis un antirasists, tāpēc šīs dienasgrāmatas Einšteina tēlu padara nedaudz komplicētāku.
Savā runā Linkolna Universitātē 30. gados Einšteins teica: «ASV sabiedrībā cilvēki tiek šķiroti pēc ādas krāsas. Tā ir balto cilvēku slimība, un es netaisos par to klusēt.»
Tomēr 20. gados rakstītās piezīmes šādu pozitīvu garu gan neataino. Einšteins tajā laikā jau bija saņēmis Nobela miera prēmiju un, kā raksta izdevums «The Guardian», ceļojuma piezīmēs visai neglaimojoši rakstīja par ķīniešiem: «Pat tie, kuri ir spiesti strādāt kā zirgi, neizrāda pilnīgi nekādas apzinātas ciešanas. Nožēlojama, ganāmpulkam līdzīga nācija... drīzāk kā roboti, nevis cilvēki.»
Vēlāk viņš piemetināja: «Es pamanīju, cik maza ir atšķirība starp vīrieti un sievieti. Es nesaprotu, kas šajās sievietēs ir tik pievilcīgs?»
Einšteina komentāri par Indijas un Šrilankas iedzīvotājiem ir līdzīgi nejauki, tomēr par Japānas ļaudīm zinātnieks izteicies nedaudz maigāk: «Nabaga dvēseles, kurām jāmīl un jāapbrīno šī valsts. Šķiet, šīs nācijas intelektuālās vajadzības ir vājākas nekā mākslinieciskās – dabiskā dispozīcija?»
Šo piezīmju raksturu varētu attiecināt uz laikmeta normām, kas valdīja tajā laikā, tomēr Einšteina nezinātniskie uzskati, kas uzsver bioloģiskas un intelektuālas atšķirības starp rasēm, nebija universāli pat tajā laikā.