Pirmie iespaidi: divi dažādi, taču lieliski Honda Civic Sedan

No ārpuses

Desmitajā paaudzē japāņu bestsellers Honda Civic ir piedzīvojis uzskatāmu evolūcijas lēcienu ārējā dizainā. Hečbeks ir ieguvis sportiskākas proporcijas, bet sedans izskatās pēc aerodinamiski plūdena auto ar fastback tipa virsbūvi. Patiesībā iespaids ir mānīgs un Civic Sedan ir īsts sedans ar atsevišķi veramu bagāžnieka vāku, nevis ar visu stiklu augšup ceļamām viravām. Šā iemesla dēļ pirmo pieskārienu atvēršanas pogai pavada bažas par kravas nodalījuma izmēriem un gaidāmo čemodānu iekraušanu, jo tērauda virsbūves elements, kas virzās aizvien augstāk un augstāk, šķiet samērā neliels. Taču, kad bagāžnieka vāks ir pavisam vaļā, pārņem zināms atvieglojums, jo

lūka ir plaša un pats bagāžnieks adekvāts, lai uz lidostu bez grūtībām pavadītu trīs cilvēkus ar viņu mantām

vai pāri robežai pārvestu vairākus nelegālus imigrantus. Tas, protams, joks par pretlikumīgām darbībām, ko neveicam.

Dizaina jomā redzams, ka šīs lietas

lietpratēji Honda apcirkņos turas pie kosmiskās, futūristiskās tēmas,

kas aktuāla kļuva līdz ar ārkārtīgi populārā olveida hečbeka iznākšanu 2005.gadā. Priekšpusē dominējošais ir šauro, garo lukturu niknais skatiens, kas papildināts ar plašiem hromētiem elementiem, profilā Civic sedanu raksturo plūdenās fastback formas, bet aizmugurē tie ir prāvie bumeranga formas lukturi, ar ko citiem naktī spīdināt acīs.

Salonā

Tas, ko var slavēt Honda Civic sedana salonā, noteikti ir plašums. 4,7 metrus garais auto ar riteņu bāzi, kurai līdz 2,7 metriem pietrūkst tikai 2 milimetri, patiesi būs labs sabiedrotais ne tikai ikdienā, bet arī tālākos ceļojumos.

Nu kaut vai braucienā turp, kur nepieciešams iepriekš minētajiem trim cilvēkiem, ja nu gadītos nokavēt lidmašīnu.

Pie tam mašīnā ir ne tikai ērti sēdēt, bet arī iekāpt pa plaši atveramajām durvīm. Ārējais siluets, tas ir, jumta līnijas augstums, savukārt rada mānīgu priekšstatu, ka aizmugurē būs jāsēž ar noliektu galvu, taču patiesībā sēdeklis ir zems un vietas virs frizūras ir daudz. Gandrīz kā starp ceļiem un priekšējām atzveltnēm.

Ja jau tik pozitīvs iespaids rodas aizmugurē, tad par priekšējiem sēdekļiem komentāri nevar būt sliktāki un arī nebūs. Par vadītājam interesanto rīku, verķu un pogu aizsniegšanu šeit ir padomāts. Uz viena viļņa ar interjera veidotājiem turpretī neesam, ja runa ir par podziņām uz stūres, kā arī multimediju sistēmas interfeisu. Ja pie sistēmu vadības no stūres vēl izdevās pierast, tad ar trim dienām bija par maz, lai izurbtos līdz loģikai centrālā ekrāna saskarnē. Cilvēkam piemīt spēja adaptēties, un pamazām jau noteikti var pierast, taču

bieži nesanāk sastapt auto, kurā jāpavada 5 minūtes, iekams izdodas ieslēgt radio.

It kā deguna galā visas podziņas ir, bet tik meistarīgi nomaskēta to nozīme, ka gluži vai jābrauc klusumā. Labi, ja ir sarunu biedrs.

Zem pārsega

Jaunākās paaudzes Honda Civic pērn debitēja tikai ar 1 litra un 1,5 litru turbo benzīna motoriem civilajās versijās un 2 litru turbo dzinēju karstajā 320 zirgspēku Type-R.

2018.gada martā Eiropā Honda sāka piedāvāt arī jaunu 1,6 litru dīzeļdzinēju ar 120 ZS un 300 Nm,

kurš atbilstoši aktuālajai WLTP jeb harmonizētajai vispasaules vieglo automobiļu testēšanas procedūrai ideālos, bet reālos apstākļos spējot iztikt pat ar 3,7 litriem degvielas uz 100 km. Gribētos zināt, vai šāds rādītājs patiešām ir sasniedzams.

Lai vai kā, abiem izmēģinātajiem Civic bija 1,5 litru benzīna turbo motors ar 182 ZS.

Kluss, bez jūtamām vibrācijām, dinamisks un saprātīgi ekonomisks.

Tā īsumā varētu raksturot spēka agregātu, kurš labi sapas kā ar CVT automātisko pārnesumkārbu, tā arī ar manuālo transmisiju. Pateicoties labai skaņas izolācijai, Civic sedans bija pirmais CVT modelis, kurā man šā tipa pārvads «nezāģēja» pa nerviem. Iepriekšējā pieredzē ar dažādiem japāņu zīmolu automobiļiem, kas apgādāti ar bezpakāpju variatoru, netrūkstoša paātrināšanās sastāvdaļa ir bijusi gandrīz neciešama gaudošana, kas itin nemaz nesaskan ar spidometra bultiņas pārvietošanās tempu.

Civic ar šādām sajūtām «nelutināja», un tādēļ vien jaunais modelis ir pelnījis plusiņu.

^{Audio: Unblinking Eyes Above}

Arī sajūtas, kādas rodas braukšanas laikā, liek Civic paslavēt. Tas ripo klusu (tātad labi izolēta ir ne tikai motora telpa un ātrumkārba),

stūre ir ātra un precīza, kā dēļ izvairīšanās no bedrēm ir kā rotaļa,

auto ir komfortabls, taču negrīļojas. Nevar teikt, ka ar 182 zirgspēkiem motora telpā Civic ir raķete, bet ģimenes mašīnai pietiek. Civic ar automātisko transmisiju pat tā arī neradās vajadzība kaut kur skriet, varēja vienkārši labi pavadīt laiku starp brauciena sākuma un beigu punktu. Pārsēžoties mašīnā ar manuālo pārnesumkārbu un tverot tās īso pārslēgu, gan periodiski izlauzās dinamiskā braucēja gars, kam Civic arī labprāt ļāvās. Pie tam pilsētas braukšanas ciklā vidēji patērējot apmēram 8 litrus uz 100 kilometriem. Abos transmisiju gadījumos.

Tehniskie dati

Civic Sedan Elegance 1,5 turbo