/nginx/o/2018/07/04/7988561t1hf942.jpg)
Trešdien publiskotas vairākas «Facebook» reklāmas, ko sociālais tīkls nodeva ASV Kongresam saistībā ar izmeklēšanu par Krievijas iespējamo iejaukšanos ASV vēlēšanās. Tās sniedz interesantu ieskatu tajā, kā pirms 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām ar interneta «memēm» un tendencioziem rakstiem notika mēģinājumi iespaidot amerikāņu vēlētājus.
Reklāmas parāda, kā ārvalstu aģenti ASV sabiedrībā centušies sēt apjukumu, dusmas un šķelšanos, norāda aģentūra AP. ASV drošības dienesti norādījuši, ka Krievijas troļļu aktivitātes sociālajos tīklos esot bijusi daļa no plašāka plāna 2016.gada vēlēšanās nosvērt svaru kausus par labu Donaldam Trampam, un īpašais prokurors Roberts Millers tikmēr izmeklē, vai Trampa priekšvēlēšanu kampaņa sadarbojās ar Kremli.
Krievijas troļļu fabrikas apmaksātās reklāmas bija tēmētas uz konkrētām iedzīvotāju grupām. Tās tika palaistas no tādām «Facebook» lapām kā «Being Patriotic» («Būt patriotam»), «Blacktivist» («Melnādainais aktīvists»), «South United» («Apvienotie dienvidu štati») un «Woke Blacks» («Atmodušies melnādainie»). Melnādainajiem amerikāņiem, kuri sociālajā tīklā pie interesēm bija atzīmējuši melnādaino tiesību līderus, tika reklamēts raksts par vīrieti, kurš it kā esot bijušā ASV prezidenta Bila Klintona ārlaulības dēls. Kā zināms, savulaik neuzticības skandālā iekļuvušais Klintons ir Trampa sāncenses Hilarijas Klintones vīrs.
Citā reklāmā tika apspriests īsts notikums - kāda bruņota vīrieša konflikts ar Bostonas policiju 2016.gadā. Taču notikums bija pasniegts vēlēšanu kaislību mērcē, saucot Klintoni par «galveno policistu pretinieci» un iestājoties par Trampu kā kandidātu, kurš «aizsargās policiju no teroristiem».
/nginx/o/2018/07/04/7988557t1hca24.jpg)
Trīs sociālo tīklu ziņojumos tika pieminēta Klintone, tai skaitā pārpublicēts Kremļa medija RT raksts par uzlauztiem e-pastiem no Klintones priekšvēlēšanu kampaņas vadītāja Džona Podestas. Vēl kāds ziņojums saturēja video, kurā Klintone paklūp, kāpjot iekšā automašīnā.
«Kāds iespaids šim kritienam būs uz Hilarijas kampaņu?» teikts «Facebook» ziņojumā.
Apmēram 34 000 Trampa atbalstītāju redzēja reklāmu ar aicinājumu izņemt Klintones vārdu no vēlēšanu biļetena, kā iemeslu minot «dinastijai līdzīgo» varas nodošanu Klintonu ģimenē, kas esot pretrunā ar ASV dibinātāju izvirzītajiem pamatprincipiem. Uzklikšķinot uz reklāmas, tā aizveda «Facebook» lietotājus uz petīciju Baltā nama mājaslapā, kur ikviens amerikānis var sākt parakstu vākšanu par jebkādu sev svarīgu jautājumu.
Citā reklāmā Klintone tika pielīdzināta bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas «anti-policijas un antikonstitucionālajai propagandai».
/nginx/o/2018/07/04/7988559t1h6378.jpg)
Lai arī tiek uzskatīts, ka troļļu fermas aktivitāšu mērķis bija palīdzēt Trampam, reklāmu saturs liek domāt, ka troļļiem padomā bija arī vienkārša sabiedrības šķelšana. Viena no Kongresā prezentētajām reklāmām bija aicinājums uz demonstrāciju 2016.gada 12.novembrī Ņujorkā, kas vērsta pret Trampu. Šajā dienā ASV lielākajās pilsētās patiešām notika protesti pret Trampu, un, lai arī Krievijas troļļi tos nerīkoja, domājams, ka viņi šos notikumus izmantoja sabiedrības uzkurināšanai.
ASV Kongresā izskanēja, ka ar vismaz vienu troļļu «Facebook» konta ziņojumu dalījušies ne vien parastie ASV iedzīvotāji, bet arī Trampam pietuvinātas personas, tostarp dēls Donalds Tramps jaunākais un padomniece Kellijanna Konveja.
«Facebook» atklāja, ka Sanktpēterburgas troļļu fermas «Interneta pētījumu aģentūra» nopirktās reklāmas sasniegušas 126 miljonus amerikāņu. Kompānija saistīta ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina personīgo pavāru Jevgeņiju Prigožinu.
:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)