Satversmes aizsardzības birojs (SAB) vērtē publiski izskanējušo informāciju, ka zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) partneris ražotnē «Piebalgas alus», Krievijas uzņēmējs Igors Šeheļevs būvē kuģus Krievijas armijai.
SAB vērtē Dūklava biznesa partnera saistību ar Krievijas armijas pasūtījumiem
SAB izskanējušo informāciju ir pieņēmis vērtēšanai, sacīja biroja pārstāve Iveta Maura.
Dūklavam kā valdības loceklim ir pielaide valsts noslēpumam, par kuras izsniegšanu, neizsniegšanu vai anulēšanu ministriem lemj SAB. SAB galvenie uzdevumir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība.
Birojā gan nekomentēja, vai izskanējusī informācija varētu tikt vērtēta, nākotnē lemjot par pielaidi Dūklavam. «Jautājumus, kādi tiek pārbaudīti speciālās atļaujas pārbaudes procedūrā, SAB nekomentē, jo tā ir klasificēta informācija,» norādīja Maura.
Arī cits Latvijas specdienests - Drošības policija - apliecināja, ka DP ir pieņēmusi izskanējušo informāciju vērtēšanai atbilstoši savai kompetencei. DP gan vērš uzmanību, ka speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam zemkopības ministram izvērtēšana ir SAB kompetences jautājums.
DP kompetencē ir pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu īstenošana, valsts konstitucionālās iekārtas un ekonomiskās drošības interešu aizsardzība.
Dūklavs zemkopības ministra amatu ieņem kopš 2014.gada janvāra. Šo amatu viņš ieņēma arī iepriekš.
2014.gada oktobrī SAB direktors Jānis Maizītis, žurnālistiem skaidrojot pielaides piešķiršanas jautājumus toreiz topošajiem ministriem, norādīja, ka cilvēkiem, kuriem ir piešķirtas pielaides, tās ir uz konkrētu laiku. «Visu šo laiku konkrētā persona kaut kādā mērā ir drošības iestāžu uzmanības lokā. Pielaides piešķiršanas fakts nenozīmē, ka kādā brīdī nevar pieņemt lēmumu par pielaides anulēšanu. Tajā pašā laikā, ja termiņš nav pagājis un nav iemesla papildu pārbaudei, papildu pārbaude arī netiek veikta. Ir jābūt iemeslam, informācijai, notikumiem, atklājumiem, lai kaut kas mainītos,» uzsvēra SAB direktors.
LTV raidījums «De facto» maijā vēstīja, ka jau vairākus gadus Šeheļevam pieder gandrīz puse daļu «Piebalgas alū». Krievijas medijos viņš minēts kā kompānijas «Finsudprom» prezidents. «Finsudprom» struktūrā ietilpst «Jaroslavļas kuģubūves rūpnīca».
Rūpnīcā būvē zvejas laivas, tankkuģus, jahtas un izpilda arī Krievijas valsts pasūtījumus. Rūpnīcā tapusi amfībija Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) vajadzībām. Projekta «Vanags» ietvaros FDD izgatavoti vismaz četri ātrgaitas kuteri. Rūpnīca saražojusi vairākus patruļkuģus un jūras velkoņus Krievijas jūras spēkiem. Šeheļeva uzņēmumā tapuši arī trīs desanta kuģi. Tie dislocēti Kaļiņingradā, Baltijas jūras flotes sastāvā. Latvijas Aizsardzības ministrija vismaz divreiz 2016.gadā fiksējusi šo kuģu vilkšanu gar Latvijas krastiem.
2007.gadā Šeheļevs nolēma iesaistīties alus brūvēšanā Latvijā. Viņš kopā ar Latvijas Universitātes profesoru Andri Deniņu investēja Dūklava alus darītavā. Nu jau vairākus gadus Šeheļevs ir vienīgais Dūklava partneris alus brūzī.
«Ļoti iespējams, ka viņam visā pasaulē ir kaut kādi uzņēmumi, bet kāda man gar to darīšana,» par partnera biznesiem raidījumam teicis Dūklavs. Vaicāts, kā pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā vērtē sava kompanjona iesaisti Krievijas armijas apgādē, Dūklavs izvairīgi atbildējis, ka pavaicās Šeheļevam par pasūtījumiem, kad viņu satiks. «Pašreizējā brīdī viņš jau vairākus mēnešus ir slimnīcā. Ir cietis avārijā. Viņš man atsūtījis īsziņu, kad viņš atveseļosies, kas varētu būt pēc kāda mēneša vai vairāk, viņš atbrauks uz Latviju. Un tad es viņam šos jautājumus uzdošu,» sola Dūklavs.
Dūklavs atzīmējis, ka Latvijas drošības iestādes par kontaktiem ar Šeheļevu viņam nekad nav vaicājušas.
Bez «Piebalgas alus» Šeheļevam Latvijā pieder zvejas uzņēmums «Baltic Marine Fishing Company», kas saimnieko zvejas un jahtu ostā Ventspilī. Uzņēmums arī attīsta dzīvojamo māju projektu Jūrmalā.