Dūklavs: Jauniešus lauksaimniecībai var piesaistīt tikai ar ES finansējumu

Dūklavs norādīja, ka Latvijā ir radītas un nostiprinātas jaunas saimniecības un ZM mērķis ir šo saimniecību dzīvotspēja ilgtermiņā.

«Interese un pieprasījums no jauno lauksaimnieku puses par atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai ir krietni lielāks nekā mēs varam sniegt. Latvijas situācijā ir jāņem vērā tas, ka mūsu iespējas atbalstīt jaunos lauksaimniekus zemo tiešmaksājumu dēļ ir stipri ierobežotākas nekā citām dalībvalstīm. Tikai izlīdzināts un adekvāts finansējums Eiropas Savienības Kopējai lauksaimniecības politikai var dot jauniešu pieplūdumu lauksaimniecībā,» sacīja Dūklavs. Viņš arī uzsvēra, ka ir svarīgi atbalstīt ne tikai gados jaunos lauksaimniekus, bet arī tos cilvēkus, kas ir jaunienācēji lauksaimniecībā neatkarīgi no vecuma un tāpēc neatbilst jauno zemnieku nosacījumiem.

Zemkopības ministrs sanāksmē arī norādīja, ka Latvija nepiekrīt Eiropas Komisijas (EK) jauno regulu priekšlikumam par ES Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada, kas paredz lauku attīstības finansējumu samazināt par 15% un paredz tikai ļoti formālu nelielu tiešo maksājumu palielinājumu Latvijai. Ministrs uzsvēra, ka tām ES dalībvalstīm, kam tiešo maksājumu līmenis nesasniedz 90% no ES vidējā līmeņa, lauku attīstības finansējumu nedrīkst samazināt.

ZM informēja, ka ES kopumā un arī Latvijā jauniešu īpatsvars lauksaimniecības sektorā ir ļoti zems. Lai lauksaimniecība varētu veiksmīgi attīstīties, ir jāparedz tādi nosacījumi, kas veicinātu jaunu lauksaimnieku ienākšanu nozarē un paaudžu nomaiņu. Latvijas pieredze rāda, ka jauno lauksaimnieku atbalsta pasākumi ir efektīvi un tiem ir pozitīvs rezultāts, tādēļ tos ir jāsaglabā arī turpmāk.

Latvijā jauniem cilvēkiem, kas vēlas nodarboties ar lauksaimniecību, piešķir īpašu finansiālu atbalstu līdz 40 000 eiro saimniekošanas sākšanai, tajā skaitā, ražošanas pamatlīdzekļu, zemes un dzīvnieku iegādei. Izmantojot šo pasākumu, Latvijā kopš 2014. gada savu lauksaimniecisko darbību sākuši vai pārņēmuši jau esošu saimniecību 306 jaunie lauksaimnieki ar 12 miljonu eiro kopējo publisko finansējumu. Jaunie lauksaimnieki saņem arī papildus tiešos maksājumus. Attiecīgie atbalsta pasākumi tiek finansēti no ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma.

ZM, komentējot Latvijas pozīciju arī uzsver, ka atbalsts Latvijas jaunajiem lauksaimniekiem ir atkarīgs no tā, kāds Kopējās lauksaimniecības politika finansējuma apmērs kopumā Latvijai ir piešķirts un kādu piešķirs nākotnē. Tādēļ galvenais priekšnoteikums veiksmīgam Latvijas jauno lauksaimnieku atbalstam ir finansējuma izlīdzināšana tiešajiem maksājumiem un nesamazināts finansējums lauku attīstībai.

Jau ziņots, ka ES Lauksaimniecības ministru neformālajā sanāksmē Sofijā pēc ES Padomē prezidējošās valsts - Bulgārijas - ierosinājuma no 3.-5.jūnijam dalībvalstu ministri diskutē par paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā.

Bulgārijas prezidentūras izplatītajā diskusiju dokumentā, kurā analizēti paaudžu nomaiņas veicināšanas nolūkā ieviestie Kopējās lauksaimniecības politikas pasākumi un instrumenti, konstatēts, ka, neraugoties uz līdz šim īstenotajiem pasākumiem jauno lauksaimnieku atbalstam, jauniešu īpatsvars lauksaimniecības sektorā joprojām ir salīdzinoši zems. 5,6% no visām ES saimniecībām pieder lauksaimniekiem vecumā zem 35 gadiem, kamēr vairāk nekā 31% no sektorā nodarbinātajiem ir vecāki par 65 gadiem. Jaunie lauksaimnieki, uzsākot uzņēmējdarbību lauksaimniecības nozarē, saskaras ar vairākām problēmām, tostarp augstām zemes cenām un ierobežotu piekļuvi kvalitatīvai zemei, kā arī grūtībām piekļūt finansējumam caur bankām vai citām kredītprogrammām, un grūtībām piekļūt subsīdijām un kredītiem sarežģītu un ilgtermiņa atbalsta procedūru dēļ.