Nikaragvas prezidenta Daniela Ortegas valdība pārkāpusi cilvēktiesības, pret demonstrantiem pielietojot pārmērīgu spēku, teikts pirmdien izplatītajā Amerikas Cilvēktiesību komisijas sākotnējā ziņojumā.
Nikaragvas valdību apsūdz cilvēktiesību pārkāpumos
Mēnesi ilgušajos protestos, pret kuriem vardarbīgi vērsās policija un valdību atbalstošās organizācijas, dzīvību zaudēja vismaz 76 cilvēki, bet teju 900 tika ievainoti.
Bojāgājušo skaitu apstiprinājusi arī valdība, sacīja komisijas ziņotājs izteiksmes brīvības jautājumos Edisons Lanzass.
Pirmdien Managvā trešo dienu turpinājās dažādu Nikaragvas sabiedrības sektoru dialogs, kura mērķis ir panākt situācijas deeskalāciju.
Organizācijas, kas piedalās dialogā, pirmdien piekritušas izveidot darba grupu, kas izskatītu komisijas rekomendācijas, pavēstīja viena no sarunu dalībniecēm konstitucionālo tiesību juriste Asalea Solisa.
Valdība esot akceptējusi komisijas atzinumus, viņa piebilda.
Komisijas izmeklētāji ieradās ceturtdien un apmeklēja vairākus valsts reģionus. Viņi noskaidroja, ka 438 cilvēki ir aizturēti.
Paziņojumā komisija aicināja valdību garantēt, ka pret protestētājiem netiek lietoti letāli ieroči.
Izmeklētāji guvuši liecības par spīdzināšanu, patvaļīgiem arestiem un preses cenzūru.
«Potenciāli letālu spēku nedrīkst pielietot tikai tāpēc, lai atjaunotu sabiedrisko kārtību,» norādīja komisija.
Slimnīcas bieži vien nav dokumentējušas ievainoto protestētāju nāves iemeslus.
Daudzi protestētāji izmeklētājiem teikuši, ka viņiem bijis bail doties uz slimnīcām draudošo represiju dēļ. Citi teikuši, ka slimnīcas atteikušās palīdzēt, jo viņi piedalījušies protestos.
Komisija ieteica veikt starptautisku vardarbības izmeklēšanu un apzināt vainīgos.
Protesti Nikaragvā sākās aprīļa vidū, kad valdība noteica 5% nodokli vecuma un invaliditātes pensijām un palielināja sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Policijai pielietojot spēku, tostarp īstas lodes, protesti tika apspiesti, taču, pakļaujoties protestētāju spiedienam, Ortega atcēla pretrunīgi vērtēto pensiju reformu.
72 gadus vecais Ortega ir prezidents no 2007.gada, bet pirms tam vadīja valsti no 1979. līdz 1990.gadam. Viņš ir bijušais kreiso sandinistu partizāns, kurš piedalījās ASV atbalstītā Nikaragvas diktatora Anastasio Somosas gāšanā, bet vēlāk pats ieguva diktatora reputāciju.