/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/04/7992437t1hb91a.jpg)
Nikaragvas galvaspilsētu Managvu ceturtdien paralizēja nacionālais streiks, kuru izsludinājuši prezidenta Daniela Ortegas pretinieki dienu pirms tam, kad ir paredzēts atsākt sarunas par politiskās krīzes izbeigšanu.
Nikaragvas galvaspilsētu paralizē streiks
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nikaragvas Romas katoļu bīskapu konference paziņoja, ka ir saņēmusi Ortegas atbildi uz priekšlikumu atrisināt krīzi, bet nesniegs sīkākas ziņas pirms sarunu atsākšanas piektdien.
Protestos pret Ortegas valdību, kuri sākās aprīlī, un varas iestāžu uzbrukumos protestētājiem ir nogalināti vairāk nekā 160 cilvēku, liecina cilvēktiesību organizāciju dati.
Opozīcija pieprasa, lai Ortega un viceprezidente Rosario Muriljo, kas ir arī pirmā lēdija, atkāptos no amatiem. Vadoši uzņēmēji un citu nozaru pārstāvji ir aicinājuši sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas.
Vēl nebija zināms, vai baznīcas priekšlikumā un valdības atbildē uz to bija apsvērta šīs demisijas vai pirmstermiņa vēlēšanu iespējamība.
Pilsoniskā alianse par taisnīgumu un demokrātiju, kurā ir pārstāvēti privātuzņēmēji, pilsoniskā sabiedrība, studenti un laukstrādnieki, paziņoja, ka sēdīsies pie sarunu galda tikai tad, ja tiks apspriesta Ortegas un Muriljo demisija.
Valdība agrāk raksturoja šīs alianses prasības kā ekvivalentas «valsts apvērsumam».
Protesti Nikaragvā sākās aprīļa vidū, kad valdība noteica 5% nodokli vecuma un invaliditātes pensijām un palielināja sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Pakļaujoties protestētāju spiedienam, prezidents Daniels Ortega atcēla pretrunīgi vērtēto pensiju reformu, tomēr pēc drošības un paramilitāro spēku uzbrukumiem protestētājiem viņi sāka pieprasīt valdības maiņu.
Progresa trūkuma dēļ sarunas par krīzes atrisināšanu ir pārtrauktas kopš 23.maija.
72 gadus vecais Ortega ir prezidents no 2007.gada, bet pirms tam vadīja valsti no 1979. līdz 1990.gadam. Viņš ir bijušais kreiso sandinistu partizāns, kurš piedalījās ASV atbalstītā Nikaragvas diktatora Anastasio Somosas gāšanā, bet vēlāk pats ieguva diktatora reputāciju.