Rungainis: «No pašreizējiem notikumiem ieguvēja ir Krievija»

ASV Finanšu ministrijas neapmierinātība ar «ABLV Bank» darbībām, kas, viņuprāt, nav pieņemamas un caurspīdīgas, un spiediens uz banku izraisa sekas, kas rada nopietnas problēmas «ABLV Bank», bet Latvijas finanšu sistēmu neapdraud, uzskata Rungainis.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») publiski izteiktie pārmetumi «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kukuļdošanu un augsta riska darbībām var izraisīt paniku bankas klientu vidū. «Bankā lokālo klientu īpatsvars ir neliels, tā pārsvarā strādā ar nerezidentiem, kas nāk no postpadomju telpas.

Ņemot vērā, ka Krievijā nepārtraukti ir banku krīzes – pirms četriem gadiem, pirms diviem –, kaimiņvalsts klienti ir jūtīgi pret to, kas notiek ar viņu naudu, un, tiklīdz pamana pazīmes, kas liecina par iespējamu krīzi, sāk uztraukties.

Banku jomā ir teiciens: «Tas, kurš sāk paniku pirmais, paniko vislabāk.»» Var veidoties situācija, ka visi klienti vienlaikus izņem naudu no bankas.

Rungainis norāda, ka «ABLV» banka ir labi kapitalizēta un likvīda, tātad maksātspējīga. Tomēr vai banka šajā situācijā spēs «izdzīvot», Rungainis neprognozēja. «Nevar izslēgt, ka tas radīs papildu problēmas mazākām bankām, kas sadarbojas ar nerezidentiem.»

Lai gan «ABLV» bankas krīze metīs ēnu uz Latvijas finanšu institūciju reputāciju un negatīvi ietekmēs konkurētspēju, ekonomiskos procesus «ABLV Bank» stāsts tikpat kā neietekmēs.

Ģirts Rungainis uzskata, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana varētu būt arī grandioza provokācija. Saistībā ar Rimšēviča aizturēšanu iespējami divi scenāriji: pirmais - patiešām notikušas noziedzīgas darbības, otrais - tā ir grandioza provokācija ar mērķi diskreditēt centrālās bankas vadītāju un iegūt ietekmi pār centrālo banku. «Latvijas Banka ir viena no spēcīgākajām, ja ne spēcīgākā un neatkarīgākā Latvijas institūcija.»

Ir skaidrs, ka Latvijā un ārpus tās ir kāds, kas grib vājināt centrālo banku, un uzbrukums tās vadītājam metīs ēnu ne tikai uz viņa karjeru.

Eksperts sacīja, ka centrālās bankas prezidenta aizturēšanai ir nepieciešams ļoti nopietns pamats.

Vienlaikus Rungainis pauda, ka ir grūti noticēt, ka Latvijas Bankas prezidents ir iesaistīts «šādās lietās».

«Ir ticams, ka maksātspējas administratori staigāja apkārt, stāstot, ka aiz viņiem stāv Latvijas Bankas prezidents. Tas, ka tiešām tā notika, ir maz ticams,»

saka Rungainis, piebilstot, ka maksātspējas administratoru reputācija ir apšaubāma un līdz ar to liecības maz ticamas.

Ja pierādījumi šajā lietā nav pietiekami nopietni, nav izslēgts, ka tā ir provokācija, sacīja Rungainis. «Tas ir notikums, kas grauj Latvijas reputāciju. Turklāt risinās priekšvēlēšanu laikā.» Viņš arī norādīja, ka

no pašreizējiem notikumiem ieguvēja ir Krievija, kas vienmēr gribējusi vājināt Latvijas Banku un būtu ieinteresēta, lai bankas vadībā būtu politiskie ielikteņi.

Eksperts arī piebilda, ka centrālās bankas prezidenta aizturēšanai un situācijai ar «ABLV Bank» nevajadzētu ietekmēt Latvijas kredītreitingu. «Tas nekādā veidā neapdraud valsts izaugsmi un maksātspēju,» piebilda Rungainis.