/nginx/o/2018/07/04/7996773t1h734f.jpg)
Daļa valstspiederīgo, kas izvēlējušies no Lielbritānijas atgriezties Latvijā, pēc pāris mēnešu dzīves dzimtenē tomēr nolemj atkal doties emigrācijā uz ārzemēm. Viņi nespēj Latvijā pierast pie zemās minimālās algas, garajām darba stundām un darba devēju nevēlēšanās māmiņām ar bērniem piedāvāt draudzīgāku darba grafiku, - tā «LNT Ziņām» trešdien skaidroja paši tautieši.
"Sapratu to pēc pusgada, ka es neko nevaru. Nevaru tur atvērt savu biznesu, jo nodokļu politika nav tik vilinoša, nav sabalansēta. No tevis tikai prasa, prasa, lai gan neesi lāgā tur sācis strādāt," stāsta Anglijas pilsētas Regbijas iedzīvotāja Iveta Zīle, kura trīs reizes mēģināja atgriezties Latvijā. Tagad jau kopā ar ģimeni viņa vairs neplāno eksperimentēt ar atgriešanos. Tikmēr Ivetas vecākais dēls Dāvids kā motivāciju atgriezties Latvijā redz minimālās algas straujāku kāpšanu Latvijā. «Redzot, kā mana mamma ir mēģinājusi trīs reizes atgriezties Latvijā, bet nav sanācis, tad man pašam arī nav tā vēlme atgriezties. Bet, ja alga būs vismaz 800 eiro mēnesī uz rokas, tad nebūtu problēmu," bilst Dāvids.
Līdzīgs stāsts ir arī Treiņu ģimenei. Pirmo reizi atgriežoties Latvijā, sagaidījusi ļoti smaga vilšanās. Tagad uz Lielbritāniju atbraukuši visi, līdzi ņemot arī mammu un tēti. «Latvijā bija jāstrādā 14 līdz 15 stundas dienā. Latvijā tu gandrīz neredzi ģimeni. Situācija bija tāda, ka, man tik daudz strādājot, bērni par mammu sāka saukt vecmammu. Anglijā es strādāju astoņas stundas, man ir divas oficiālas brīvdienas,» stāsta Anglijas pilsētas Regbijas iedzīvotāja Kristiāna Petrovska - Treine. Viņas ģimene neplāno tuvākajā laikā pat apsvērt ideju atgriezties atkal Latvijā. Turklāt uz Angliju līdzi paņemtajiem vecākiem ir veselības problēmas, kuru ārstēšanā Latvijā ir nepieciešama ļoti liela nauda, bet Anglijā tas ir daudzkārt lētāk.
Starptautisko kravu pārvadātājs Normunds Kāposts katru mēnesi uz Angliju atved to cilvēku iedzīves, kuri nesen it kā atgriezās Latvijā. Viņi izturējuši Latvijā vien dažus mēnešus. «Braukāju divas reizes mēnesī šurpu turpu Anglija-Latvija, cilvēkus un pakas vadāju. Ja runā, vai vairāk brauc šurp vai turp, tad vairāk vēl uz šejieni brauc,» saka Normunds. Tie, kuri atgriežas Lielbritānijā, visbiežāk nav spējuši pierast pie Latvijas minimālās algas, bet ar savu kvalifikāciju neko labāku nav atraduši. Savukārt citi reemigranti risinājumu meklējuši ātrajos kredītos, bet ātri vien, pēc Normunda teiktā, atkal kļuvuši par prombraucējiem.