NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš skaidroja, ka mājaslapas bloķēšana būtu galīgais solis, ko padome pieņemtu. Pēc Āboliņa teiktā, komersantam, kura mājaslapai noteikts liegums, būs tiesības vairākas iespējas laboties.
Valsts policijas pārstāvis Dimitrijs Homenko norādīja, ka patlaban Valsts policija jau ierobežo aizliegta satura mājaslapas. «Sākoties Interpola oficiālajam projektam, kurā monitorē kriminālpārkāpumus, trīs nedēļu laikā Latvijā spējām novērst apmēram 5000 mājaslapu ar aizliegtu saturu. No Interpola regulāri saņemam atjaunotu «melno sarakstu» ar interneta vietnēm, kas izplata aizliegtu saturu, kuram sekojam līdzi. Tāpat esam uzrunājuši vairākus Latvijas komersantus, kurus vēlamies aicināt iesaistīties, lai gada laikā sasniegtu veiksmīgus rezultātus aizliegta satura ierobežošanā interneta vidē,» sacīja Homenko.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā. Par grozījumu projektu, kam piešķirta steidzamības kārta, vēl būs jālemj Saeimas plenārsēdē.
Kā vēstīts, Saeima, 31.maijā, konceptuāli atbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu, kas paredz stiprināt Latvijas informatīvo telpu.
Likumprojekta mērķi ir kvalitatīva un uzticama satura plašāka pieejamība elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, kā arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa izmaiņu noteikšana, tajā skaitā to iziešana no reklāmas tirgus. Saskaņā ar ierosinājumu programmu veidošanas vispārīgos noteikumus plānots papildināt ar neitralitātes un precizitātes principu, kā arī noteikt pienākumu informatīvi dokumentālajos raidījumos un ziņās atspoguļot faktus tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju un samazinātu faktiem neatbilstošas un maldinošas informācijas izplatīšanu.
Ar likuma grozījumiem paredzēts paplašināt NEPLP funkcijas. Ja kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm būs ierobežojusi konkrētas televīzijas programmas uztveršanu attiecīgajā dalībvalstī, konstatējot, ka tā kurina naidu, NEPLP, secinot, ka minētie pārkāpumi ir izdarīti arī Latvijā, būs tiesīga arī mūsu valstī noteikt ierobežojumu. Pirms lēmuma pieņemšanas NEPLP pienākums būs izvērtēt ārvalsts lēmuma samērīgumu, lietas apstākļus un pierādījumus, kā arī uzklausīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pārstāvju viedokli.
Lai panāktu elektronisko plašsaziņas līdzekļu patieso labuma guvēju pārredzamību, likumā paredzēts plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem noteikt pienākumu tos atklāt. Patiesā labuma guvēju varēs norādīt, saņemot retranslācijas atļauju.