/nginx/o/2018/07/04/7997732t1h3524.jpg)
Autoražotāji savu pārākumu izrāda kā mācēdami. Parasti par etalonu, kas norāda uz viena vai otra modeļa pārākumu, tiek izvēlēts laiks, kas nepieciešams 20,6 kilometrus garā Nirburgringas Nordšleifes apļa nobraukšanai Vācijā. Koenigsegg sava Agera RS pārākumu turpretī nupat nodemonstrēja, ar auto rekordīsā laikā paātrinoties līdz 400 km/h un pēc tam pilnībā apstājoties.
Jauno rekordu zviedru uzņēmums uzstādīja Vandela lidlaukā Dānijā. Tur Koenigsegg rūpnīcas pilotam Niklasam Liljam bija nepieciešamas tikai 36,44 sekundes, lai no miera stāvokļa sasniegtu 400 km/h un pēc tam pilnībā apstātos. Ražotāja informācija liecina, ka 400 km/h sasniegšana prasījusi 26,88 sekundes un tam bijuši nepieciešami 1958 metri skrejceļa. Bremzēšana savukārt ilga 9,56 sekundes, un šajā laikā Agera RS nobrauca 483 metrus. Kopējais rekorda uzstādīšanai nepieciešamais skrejceļa garums bija 2441 metrs.
Var piebilst, ka faktiski Koenigsegg Agera RS ar Lilju pie stūres sasniedza 403 kilometrus stundā un 37,28 sekundēs nobrauca 2535 metrus.
Interesanti, ka braucienā Koenigsegg izmantoja nevis kādu no saviem demo vai testu automobiļiem, bet gan braucamo, kuram ir saimnieks Savienotajās Valstīs. Zviedri norāda, ka viņš vēlējies, lai tiktu pārbaudīta mašīnas veiktspēja, un tagad auto ir gatavs, lai tuvākajā laikā dotos uz jaunajām mājām Atlantijas okeāna otrā pusē.
Jaunizceptais rekordists ir apgādāts ar 1 megavata jeb 1360 zirgspēku motoru, kura maksimālais griezes moments sasniedz 1371 Nm. Tāpat mašīnai ir opcionāli uzstādāmais un vēlāk salīdzinoši viegli demontējamais cauruļu drošības rāmis.
Koenigsegg piebilst, ka sākotnēji bijis plānots rekorda uzstādīšanas mēģinājumu realizēt periodā no 30.septembra līdz 2.oktobrim Papenburgas ātrumaplī Vācijā. Tomēr slikto laika apstākļu dēļ Koenigsegg komanda bija spiesta pārcelties uz Skandināvijas dienvidiem un rekordu uzstādīt 1.oktobrī.
/nginx/o/2018/07/04/7997728t1h36c0.jpg)
Šim nolūkam tika aizrunāts Vandelas lidlauks. Tas būvēts 2. Pasaules kara laikā un Dānijas gaisa spēku vajadzībām tika izmantots līdz 2003. gadam. Šobrīd šeit ir izveidota Skandināvijā lielākā Saules bateriju plantācija.
Interesants fakts no telemetrijas datu pierakstiem ir ātrums, pie kāda rekordbraucienā vēl pēdējo reizi nostrādāja saķeres kontrole - tie bija 183 kilometri stundā, kad notika pārslēgšanās no trešā uz ceturto pārnesumu. Tomēr to Koenigsegg skaidro ar slikto asfalta kvalitāti, jo pašu mājās, Engelholmas testu poligonā saķere ir krietni vien labāka un riteņi izbuksē tikai līdz 130 kilometriem stundā.
/nginx/o/2018/07/04/7997730t1hb1a6.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)