Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos

Lietuvā satraukums par automašīnu rindām uz robežas

Laikraksts «LietuvosRytas» raksta par kravas mašīnu rindām uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas. Tās esot izveidojušās novecojušas tranzīta kontroles sistēmas dēļ. Sakarā ar nepietiekamo finansējumu sistēmā bieži notiekot tehniskas kļūmes, rezultātā muitas veidlapas jāaizpilda rakstiski. Savukārt «Vakaru Ekspresas» raksta, ka rindas raisot lielas bažas Klaipēdas ostas uzņēmumos. Lietuvas transporta ministrs situāciju skaidro ar muitnieku trūkumu - muitnieku štati nav nokomplektēti pat par 60 procentiem. Ostas uzņēmumi norāda uz lieliem zaudējumiem valsts ekonomikai, jo uz robežas kravas mašīnas ar konteineriem gaida 4 diennaktis.

Latvija izstrādā jaunus loģistikas risinājumus

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) nākotne ir loģistikā un meistarībā, secina vietne rzd-partner.ru, rakstot par LDz nesen prezentēto attīstības vīziju. Vietne citē uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Edvīna Bērziņa teikto, ka tuvāko desmit gadu laikā uzņēmuma kurss būs vērsts uz loģistikas un tehnoloģiju risinājumiem, ieskaitot plašāku intelektuālo tehnoloģiju ieviešanu, lai efektivizētu LDz darbību un pakalpojumus klientiem.

tks.ru ziņo, ka Liepājas ostas kravu apgrozījums šī gada janvārī – aprīlī pieauga par 14,2 procentiem. Savukārt rzd-partner.ru informē par šīs ostas gatavību ņemt tās Krievijas kravas, no kurām citi atsakās. Liepājas Brīvās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmeļevskis uzsvēris, ka osta attīstās kā nišas kravu osta un Liepāja var pārkraut pat ļoti specifiskas kravas. Vietne atzīmē, ka pagājušajā gadā osta pārkrāvusi otro lielāko kravu apjomu tās vēsturē. Taču Krievijas eksperti uzskatot, ka tas lielā mērā bijis iespējams tāpēc, ka Krievijai valsts ziemeļrietumos, piemēram, neesot neviena specializēta graudu termināļa. Taču termināļa celtniecība Ustjlugā šo problēmu atrisināšot, un tas atņemšot kravas Liepājai.

rzd-partner.ru publicējis kompānijas «A&A Logistics» prezidenta Georgija Monokandilosa forumā «Transrossija-2018» pausto viedokli, ka Latvija kaut vai ar rītdienu gadā var paņemt 300 tūkstošus konteineru, tā atrisinot problēmu ar sastrēgumiem Brestas robežpārejā. Pašlaik 80 procenti kravu no Ķīnas tiek vestas uz Duisburgu Vācijā, kamēr pārējie 20 procenti tiek sūtīti uz Eiropas ziemeļiem. Taču to transportēšanai būtu izdevīgāk izmantot citus koridorus. Forumā apspriesta koridoru iespējamā izmantošana caur Kaļiņingradu, kam nepieciešami tehniski uzlabojumi, un Kotku, kas ir garš maršruts. Taču Latvija var piedāvāt savu alternatīvu koridoru Brestas problēmu atrisināšanai.

Krievija transporta nozari turpmāk vadīšot tehnokrāti

«Izvestija» pauž viedokli, ka jaunajā Krievijas valdībā ir atnākuši tehnokrāti un ciparu tehnoloģiju speciālisti. Piemēram, par jauno Transporta ministrijas šefu kļuvis bijušais šī paša resora ministra vietnieks Jevgēņijs Ditrihs. Viņš esot ļoti iedziļinājies dzelzceļa pārvadājumu digitalizācijas un transporta koridoru jautājumos. Transporta ekonomikas un transporta politikas institūta direktors Mihails Bļinkins viņu raksturo kā «iestādes iedzimto». Tehnoloģiju attīstības virzienus uzraudzīšot vicepremjers transporta, sakaru un digitalizācijas jautājumos Maksims Akimovs, kas iepriekšējā valdībā atbildēja par valsts digitalizāciju. Viņš esot pierādījis, ka spējot efektīvi izraudzīties perspektīvus infrastruktūras, transporta un digitālo tehnoloģiju projektus.

Kaliningrad.rbc.ru, atsaucoties uz vairākos Polijas medijos publicētu informāciju, raksta, ka pa Jauno zīda ceļu, kas savieno Ķīnu ar Eiropu, vestās kravas nākotnē plānots novirzīt caur Kaļiņingradu, apejot Poliju. Šādu plānu cenšoties realizēt Krievijas dzelzceļa kompānija «RŽD Logistika» un vācu «DB Cargo». Pašlaik preces uz Poliju un citām Eiropas valstīm galvenokārt tiek sūtītas caur Krieviju un Baltkrieviju, un šogad Brestas tranzītpunktā konteinerkravu apjoms pieaudzis par 100-120 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Krievija arvien biežāk sūdzoties par sastrēgumiem uz Baltkrievijas un Polijas robežas, un sastrēgumus varēšot likvidēt ar maršruta caur Kaļiņingradu palīdzību. «Tas ir «NordStream2», tikai uz dzelzceļa,» – tā intervijā poļu izdevumam «Puls Biznesu» paziņojis fonda «ProKolej» prezidents Jakubs Majevskis.

Interfax-russia.ru informē, ka Pēterburga strādājot pie sava prāmju operatora izveides. Perspektīvs esot maršruts Sanktpēterburga–Helsinki–Stokholma-Pioņerska (Kaļiņingradas aogabalā)-Tallina-Sanktpēterburga, un tas palielināšot tūristu skaitu. Sarunas par prāmju iegādi notiekot ar vairākām kompānijām, tajā skaitā ar igauņu «Tallink» un somu «Viking Line», taču tiekot apsvērtas arī iespējas kuģi būvēt Krievijā.

Irāna paātrinās dzelzceļa elektrifikāciju

Jau šī gada jūlijā tiek plānots uzsākt dzelzceļa līnijas Harmsara – InčeBuruna elektrifikāciju Irānā. Projekta izmaksas tiek lēstas 1,2 miljardu EUR apjomā. Elektrifikāciju veiks Krievijas dzelzceļš, kas ar Irānas partneriem noslēdzis memorandu par stratēģisko sadarbību Irānas dzelzceļa tīkla elektrifikācijā, ziņo press.rzd.ru.

Azerbaidžāna paplašina gāzes eksporta iespējas

Azerbaidžāna ir nodevusi ekspluatācijā gāzes vadu «Dienvidu gāzes koridors», kas ir alternatīva «Gazprom» realizētajam projektam «Turcijas plūsma», raksta tks.ru. Gāze pa «Dienvidu gāzes koridoru" no Šahdenizas atradnēm tiks transportēta uz Turciju un Eiropu. Gāzesvada garums ir 3500 kilometru, un tas šķērso Gruziju, Turciju, Grieķiju un Albāniju līdz Itālijas dienvidiem. Projektā piedalās septiņas valstis, bet vēl trīs plāno pievienoties tuvākajā laikā. Gāzes vada celtniecības izmaksas tiek lēstas 40 miljardu dolāru apjomā.

Ukraina modernizē dzelzceļa infrastruktūru

Strana.ua informē, ka, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, Karpatos atklāts Beskidskas tunelis. 1700 metru garais tunelis ļaus palielināt vilcienu pāru skaitu pārejā Beskida – Skotarskoje no pašreizējiem 25 diennaktī līdz pat 96 vilcienu pāriem diennaktī.

Baltkrievijai turpinās tirdzniecības sarežģījumi ar Krieviju

Baltkrievijas tirdzniecībā ar Krieviju ik pa brīdim parādās jauni sarežģījumi. rzd-partner.ru raksta, ka Krievija turpina samazināt akmens šķembu importu no Baltkrievijas. Pagājušā gada beigās Krievijas valdība pieņēma lēmumu par šķembu importa licencēšanu, tika noteikti stingrāki kvalitātes normatīvi, bet muitniekiem dotas tiesības pārbaudīt, kas ir produkcijas ražotājvalsts, lai novērstu Ukrainas šķembu ievešanu caur Baltkrieviju. Savukārt tks.ru ziņo, ka Baltkrievija vaino Krieviju apzinātā tās izspiešanā no piena tirgus, un Krievija veicot neargumentētas un nepamatotas darbības. Krievija savus ierobežojumus baltkrievu piena produkcijas eksportam pamato ar nepieciešamību novērst nekvalitatīvas produkcijas ievešanu. Nesen Krievijas lauksaimniecības eksministrs Aleksandrs Tkačevs aicināja baltkrievus meklēt citus tirgus, jo «mums ir nopietni nodomi padzirdīt Krievijas iedzīvotājus ar vietējo pienu». Viņš arī teica, ka Baltkrievijas piena ražotāji «atklāti dempingojot». Jāatzīmē, ka Baltkrievija 2017. gadā saražoja 7,3 miljonus tonnu piena, bet 2018. gadā cer eksportēt uz Krieviju 3,5 miljonus tonnu piena.

Gruzija un Vācija izstrādā kopīgu projektu

rzd-partner.ru informē, ka Gruzijas un Vācijas dzelzceļi izstādē Šanhajā prezentēja kopīgu multimodālo pārvadājumu projektu. Tas paredz, ka maršruts sāksies Duisburgā, bet no Rumānijas ar kravas kuģiem preces tiks vestas līdz Gruzijas ostām, kur kravas tiks sadalītas un caur Gruziju un Azerbaidžānu nogādātas uz Tuvo Austrumu valstīm un Ķīnu.

Kazahstāna un Ķīna palielinās lauksaimniecības produkcijas apgrozījumu

tks.ru informē, ka Kazahstāna un Ķīna vienojušās par lauksaimniecības produktu eksporta paplašināšanu. Ķīna Kazahstānai ir ne tikai kaimiņš, bet arī stratēģiskais partneris ar milzīgu tirgu, kurā var realizēt lauksaimniecības produkciju. Ķīna ir atvieglojusi fitosanitārās prasības, ļaujot brīvāk ievest no Kazahstānas rapšu eļļu, lopkopības produkciju un mājdzīvniekus. Drīzumā tiks atvieglots liellopu gaļas, miežu, kukurūzas, zivsaimniecības produkcijas un citu preču eksports. 2017. gadā lauksaimniecības produkcijas apgrozījums starp Kazahstānu un Ķīnu bija 345 miljoni dolāru, kas ir par 32 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.