/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/04/7998701t1h8bb7.jpg)
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien konceptuāli atbalstīja pieeju, kas paredz cilvēkam izvēles tiesības, ko darīt ar uzkrāto valsts fondēto pensiju shēmas jeb 2. pensijas līmeņa kapitālu viņa nāves gadījumā.
Ļaus izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka nāves
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Konkrēts priekšlikums vēl tiks sagatavots, taču provizoriskais piedāvājums, ko sagatavojusi Labklājības ministrija, paredz cilvēkam darbspējīgā vecumā izvēlēties, vai pēc viņa aiziešanas mūžībā 2. līmeņa pensijas kapitāls tiks mantots, vai tas tiks pieskaitīts viņa norādīto labuma guvēju pensijas kapitālam vai arī tiks ieskaitīts speciālajā budžetā un tiks izmantots, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.
Vēl tiks spriests, kad šādu sistēmu ieviest. Provizoriski sēdē kā reālākais ieviešanas termiņš izskanēja 2020.gads, jo 2019.gadā varētu vēl nebūt pieejama nepieciešamā sistēma. Diskusija par ieviešanas gadu gan vēl turpināsies.
Kā ziņots, izskatīšanai Saeimā ir nonākusi iniciatīva par iespēju mantot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus, kas portālā «Manabalss.lv» savākusi vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstu.
Parakstu vākšanu pērn oktobrī iniciējusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrība «Indexo», aicinot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus nodot šā pensiju līmeņa dalībnieka mantiniekam, ja dalībnieks miris pirms pensijas vecuma sasniegšanas.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.