Kad baznīca iestājas par «ģimenes vērtībām»

Pirms septiņiem gadiem Eiropas Padome pieņēma konvenciju, kuras mērķis bija novērst vardarbību pret sievietēm un ģimenēs.

Neoficiāli to sāka saukt par Stambulas konvenciju, jo tur dokumentu pirmo reizi parakstīja.

Pirms pieciem gadiem konvenciju parakstīja arī Latvija. Lai tā stātos spēkā, par dokumentu bija jānobalso Latvijas parlamentam. Tam bija jānotiek šā gada sākumā.

Taču tas nenotika. Saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM) sniegto informāciju, 22.janvārī konvenciju vajadzēja skatīt valdībai, pēc tam Saeimai. Taču valdība lēmumu atlika uz nenoteiktu laiku.

Iemesls – pret konvenciju kategoriski iebilda Latvijas katoļu un luterāņu baznīcas.

Re:Baltica analizē, kā tieši tas notika.

Kad bīskaps aicina

Nedēļu pirms konvencijas apspriešanas valdībā «Latvijas kristīgo baznīcu vadītāji» atkārtoti nosūtīja premjeram Mārim Kučinskim vēstuli ar lūgumu to neratificēt.

«Konvencija satur punktus, kas ļautu to izmantot, lai īstenotu ģenderismu ideoloģijā pamatotu sabiedrības pārveidošanas projektu,»

norādīts vēstulē, kas ir Re:Baltica rīcībā. Latvijas Radio izskanēja informācija, ka Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs atsevišķi ticies ar ZZS Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani un pārliecinājis balsot pret.

Jautāts, vai ar Stankeviču šajās dienās tikās arī viens no lielākajiem Stambulas konvencijas pretiniekiem, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA), viņa preses dienests atbildēja noraidoši:

«Ministrs ar konkrēto mācītāju kādu laiku atpakaļ ir ticies, tikai apmeklējot grēksūdzi baznīcā.»

4.februārī publiskā kampaņā pret Stambulas konvenciju katoļu baznīcai pievienojās arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līderis Jānis Vanags. Latvijas reģionālo televīziju kanālā Re:TV abi mācītāji raidījumā Es ticu stāstīja, ka Stambulas konvencija graus tradicionālo ģimenes modeli un sarīdīs sievietes pret vīriešiem. Krievijas gāzes importētāja Itera Latvija sponsorētais raidījums pat nemēģina nodrošināt viedokļu daudzveidību. Visi dalībnieki – ieskaitot asociācijas Ģimene pārstāvi Andri Karlsonu, Saeimas deputātu Gunāru Kūtri un Kristīgo skolotāju asociācijas pārstāvi Elitu Kleinhofu-Prūsi – vienā balsī ir pret konvencijas ratificēšanu.

Raidījumu turpmāk izmanto kā galveno rīku sociālajos medijos, lai aģitētu cilvēkus manabalss.lv parakstīties pret konvencijas ratifikāciju Latvijā. Iniciatīvu «Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai» manabalss.lv jau 2016. gadā uzsāka «sv.Alberta draudzes loceklis» Andris Šimfs. Taču savākt nepieciešamos 10 000 parakstu, lai iniciatīvu varētu iesniegt Saeimā, likās neiespējami. Līdz Es ticu raidījumam 4. februārī par iniciatīvu manabalss.lv bija parakstījušies nepilni 2000 cilvēku.

No 6. februāra situācija mainās. Latvijas Kristīgais radio (LKR) savā Facebook lapā bija ielicis saites uz raidījumu, aicinot ikvienu parakstīties pret. Ar šo ierakstu dalījās 580 cilvēki. Divu dienu laikā pret konvenciju parakstījās 930 cilvēki.

Aktīva ir arī asociācija Ģimene. Tā Facebook publicē maldinošu infografiku «Fakti par Stambulas konvenciju», ar ko vienā mēnesī dalās 900 cilvēku.

Grafikā apgalvots, ka «normatīvo aktu līmenī būs jāievieš «gender» jēdziens».

Tā nav taisnība. «Konvencijā netiek lietoti vārdi «genderisma ideoloģija» vai «genderisms».

Nav skaidrs, kas vispār tiek apzīmēts ar šiem jēdzieniem,» norādīts LM mājas lapā, kas veltīta mītiem par Stambulas konvenciju.

Varavīksnē ietriekusies sarkana bulta ir raidījuma Es ticu dalībnieka Gunāra Kūtra partijas No Sirds Latvijai izplatītā grafika. Ar to dalījās vairāk nekā 280 cilvēku.

Taču skaitļos neizmērāmas ir aktivitātes, kas notiek slēgtās WhatsApp grupās un īsziņu ķēdēs. Re:Baltica saņēma informāciju no iedzīvotājiem ar aicinājumiem parakstīties pret konvenciju gan WhatsApp grupā, kas domāta kosmētiķu pakalpojumu piedāvājumiem, gan kādā bērnudārza vecāku grupā.

No 6. līdz 11. februārim ziņas cirkulē visā Latvijā. Tās ir emocionālas («Beidzot izlasīju! Šermuļi metas pār kauliem!!!»), aicina uz rīcību («Busim aktivi, balsosim PRET Stambulas KONVENCIJU») un lūdz to darīt ātri («Parsutisim visiem, jo balsojums beidzas 24.00!»; «Mums iespējami īsā laikā jāsavāc 10 000 parakstu»; «Līdz 11. februārim var balsot caur www.manabalss.lv par to, lai netiktu pieņemta Stambulas konvencija».)

Aicinājumi parakstīties noteiktā laikā ir maldinoši, jo nekāda laika ierobežojuma parakstu vākšanai nebija. Taču mudinājums – «dari tagad un neatliec» – palīdz mobilizēt cilvēkus aktīvai rīcībai.

«Parasti šādas ziņas nepārsūtu, bet šoreiz bija svarīgi, jo uz to aicināja garīdznieki,» Re:Baltica skaidroja viens no īsziņu sūtītājiem Jānis Puslaks. Viņš esot kristīgs cilvēks, tādēļ pārsūtīja ziņu ar aicinājumu: «Nebsim vienaldzigi par Latvijas nakotni, turesim daargas kristigas vertibas! Balsosim pret viendzimuma laulibu!»

13. februārī vēl vienu grūdienu parakstu vākšanā iedod ieraksts LKR Facebook sienā – ATBALSTI SAVU BĪSKAPU. Turpat arī citēti Stankevičs, Vanags, «Adventistu bīskaps Vilnis Latgalis, LBDS bīskaps Pēteris Sproģis un metropolīts Aleksandrs».

Kampaņa ir veiksmīga. No 6. līdz 13. februārim manabalss.lv parakstās rekordliels skaits – 4106 cilvēku. Kopējo parakstu skaits jau ir 7033.

Divarpus nedēļas vēlāk ir savākti nepieciešamie 10 000, lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā.

Kas tālāk?

No likumdošanas viedokļa pret Stambulas konvenciju savāktie paraksti manabalss.lv neko nemaina. Stambulas konvenciju Saeima būtu skatījusi neatkarīgi no iedzīvotāju savāktajiem parakstiem.

Vienlaikus deputāti parakstus varētu izmantot kā argumentu, lai balsotu pret konvencijas ratifikāciju. Šāda rīcība gan parādītu politiķu atšķirīgo attieksmi. Marta sākumā citu manabalss.lv platformā ierosinātu iniciatīvu par Kopdzīves likuma izstrādi (piešķirtu dažādas tiesības nelaulātiem partneriem) Saeimas komisija nocirta saknē. Pēc sēdes Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars Twitter ierakstīja: «Pēc NA ierosinājuma ar vienas balss pārsvaru komisija tikko noraidīja iniciatīvu par viendzimuma laulību pirmo soli – kopdzīves likumu.» Arī šai iniciatīvai tika savākti 10 000 parakstu.

Visticamāk, Stambulas konvencijas ratifikācija pagaidām paliks karājoties gaisā vismaz līdz nākamajai Saeimai, jo diez vai uz pārvēlēšanu cierējošie deputāti Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas laikā iestāsies pret baznīcu. Savācot 8000 parakstu vienā mēnesī, tā uzskatāmi parādīja savu varu un ietekmi.

Latvija var Stambulas konvenciju neratificēt vispār. Tai nav noilguma vai rafitikācijas termiņa.

Šobrīd konvenciju ir parakstījušas visas Eiropas Savienības valstis, ratificējušas – 17 no 28. Pērn konvenciju ratificēja Igaunija. To nav izdarījusi Lietuva.