/nginx/o/2018/07/04/8002013t1h5805.jpg)
«Tēva lomā jūtos neērti. Bērns visu laiku aug, mainās. Visu laiku jāapgūst jaunas un jaunas lietas. Ne «Getiņā», ne darbā, ne skolā, ne pašam sportā – man nekad nav bijis nekas tik sarežģīts kā saprast to, kas tagad jādara ar bērnu katrā nākamajā solī. Tas ir tas, ko es mācīšos, līdz pat viņi izaugs vai redzēšu, ka nostājušies uz savām kājām,» stāsta Raimonds.
Ko vīrietim vieglāk audzināt – dēlu vai meitu? Tik sarežģītu jautājumu ielu sporta un kultūras kustības «Ghetto Games» aizsācējam Raimondam Elbakjanam sarunu šovā «Starp mums runājot», kas «STV Pirmā!» ekrānos būs skatāms jau šovakar, uzdeva Grēta Gorjučko.
Viņš atzīst, ka meitu audzināšanā ir «klasisks tēvs» – «kad meita tur tās acis taisa, esmu diezgan bezspēcīgs. Bet dēls ir tik ļoti līdzīgs man, ka ar viņu arī nav viegli.» Vaicāts, vai viņam izdodas un patīk tēva loma, «Ghetto Games» līderis atzina, ka viņam tā patīkot aizvien vairāk. Ja agrāk jaunībā viņš bijis vairāk aizņemts ar sevi, tad šobrīd, kad bērni paaugušies, iespējams laiku ar viņiem pavadīt kopā daudz kvalitatīvāk. «Tas ir citādāk, nekā skatīties uz mazu, trauslu radībiņu un tu nesaproti, kur viņš paklups, kur nokritīs. Šobrīd jau ir ļoti komfortabli – meitai 11 gadi, dēlam – 9, kopā varam slēpot, skriet, lēkt. Tas ir pavisam savādāk,» bilst Raimonds. Viņš arī atgādina, ka bērni kopē savus vecākus, tāpēc arī vecākiem pašiem jādomā līdzi, kādu piemēru tie rāda savām atvasēm. «Man tieši nesen bija kompliments, ka dēls ir beidzis skolā lamāties,» smejoties saka Raimonds Elbakjans.