Latvijas vēstnieks NATO: Krievijas un NATO izpratne par situāciju Ukrainā ļoti atšķiras

Pagājušajā nedēļā norisinājās šā gada pirmā NATO-Krievijas padomes sēde, kurā tika apspriesti vairāki jautājumi, tajā skaitā situācija Ukrainā. Vēstnieks uzsvēra, ka pirmais darba kārtības punkts katrā no pēdējām septiņām NATO-Krievijas padomes sēdēm ir tieši situācija Ukrainā.

«Mēs nekad neiesim uz sarunām ar Krieviju bez šī pirmā punkta. Abu pušu starpā ir ļoti atšķirīga izpratne un nostāja par to, kādēļ šādi notikumi tur attīstījušies, kas šajā reģionā notiek, un kā situāciju risināt. Tajā pašā laikā NATO vēlas paust savu vienoto nostāju par to, ka Krimas aneksija un karadarbība Ukrainas austrumos ir nosodāma. NATO iestājas par Minskas procesa turpināšanu un pabeigšanu,» skaidroja Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka visas NATO dalībvalstis ir ļoti vienotas Ukrainas jautājumā, un ir būtiski, lai to redzētu un dzirdētu arī Krievija, kas šīs sēdes laikā arī to redzējusi un dzirdējusi.

Sēdes laikā puses apmainījās ar informāciju par plānotajām mācībām. No vienas puses Krievija informēja NATO par saviem manevriem Tālajos Austrumos, savukārt NATO informēja Krieviju par vērienīgajiem manevriem «Trident Juncture», kuru laikā oktobrī notiks militārās mācības Norvēģijā un reģionā līdzās tai, kā arī komandpunkta mācības Itālijā. Manevros piedalīsies 70 kuģi un 130 lidaparāti.

Pēc Latvijas vēstnieka domām, šāda informācijas apmaiņa veicina savstarpēju uzticību. «Šāda informēšana, kādas mācības notiks un kas piedalīsies, veicina savstarpēju uzticību. Krievija izstāstīja manevru scenāriju un pārējo, ko tā vēlējās par šiem manevriem izstāstīt, un, kad mācības būs notikušas, varēsim tās salīdzināt ar sēdē sniegto informāciju. Pagaidām izdarīt ne pozitīvus, ne negatīvus secinājumus mēs nevaram,» teica Bērziņš.

Viņš norādīja, ka visas NATO mācības ir vērstas uz aizsardzību, un Krievija arī apgalvojusi, ka manevri Tālajos Austrumos vērsti uz Krievijas teritorijas aizsardzību. Ja tas patiešām tā ir, tad NATO par to var būt apmierināta, jo katram ir tiesības mācīties aizsargāt savu teritoriju, un NATO negrasās Krievijai uzbrukt ne tuvākā ne tālākā nākotnē, sacīja vēstnieks.

Bērziņš arī minēja, ka sēdes laikā valstis, kuras ir satrauktas par no Krievijas nākošo hibrīdpadraudējumu, pauda savas bažas. Arī Latvijas vēstnieks sēdes laikā uzstājies, runājot par Krievijā tapušo filmu «Krāsainais sektors», kurā apgalvots, ka ģenerālis Raimonds Graube 1991.gada janvārī šāvis uz kinooperatoriem. Kā vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga», filmas autori cenšas pierādīt, ka asiņainos noziegumus pastrādājuši nevis OMON vai padomju specdienestu snaiperi, bet gan bruņoti latviešu kaujinieki. Savējie šāvuši pa savējiem.

Vēstnieks norādīja, ka filmā paustais ir pilnīgi murgi un Latvijai šāda pozīcija nav pieņemama. «Skaidroju, ka pats tajā laikā būdams Tautas frontes frakcijas vadītāja vietnieks labi zināju, kas notiek un nekādi lēmumi par provokatīvu darbību no Tautas frontes vai neatkarības piekritēju puses netika pat apspriesti, nemaz nerunājot par to, ka mums nebija tādu iespēju, kas ļautu mums veidot kādu specvienību, kas izdarītu šāda veida operāciju,» teica Bērziņš.

NATO apturēja praktisko sadarbību ar Maskavu 2014.gadā, reaģējot uz notikumiem Ukrainā. Nākamo divu gadu laikā nenotika vēstnieku un ministru tikšanās.

NATO-Krievijas padomes darbs tika atsākts 2016.gadā.

Pagājušajā nedēļā notikusī NATO-Krievijas padomes sēde bija septītā kopš 2016.gada.

Forums tika izveidots 2002.gadā, un sākotnēji tika plānots, ka sanāksmes notiks reizi mēnesī.