Asociācija: Latvijas kosmētikas nozarē lielākā attīstības perspektīva ir ekoloģiskajai un biokosmētikai

Viņš norādīja, ka minētie ir nišas produkti, kuri Latvijai pēc tās mērogiem un cilvēku skaita būtu jāmeklē, lai varētu pēc tam tos pārdot lielākos tirgos ar patērētāju skaitu vismaz 10 miljoni un vairāk. «Latvija nekad nebūs valsts, kura varēs saražot Ķīnai 100 tūkstošus vilcienu vagonu, bet veiksmīgi varam ražot kādu specifisku vagonu detaļu, ko mēs varam izdarīt daudz labāk par citiem. Tādēļ es perspektīvas redzu biokosmētikai,» norādīja Skrīvelis.

Viņš atzīmēja, ka tas pats attiecināms uz specifiskiem ķīmijas produktiem, par piemēru minot būvķīmijas ražotāju «Tenachem», kas ieguvis 30% pasaules tirgus hermētiķu ražošanā plastmasas logiem. «Tas nozīmē ieiet lielajās piegāžu ķēdēs sadarbībā ar lielajiem ražotājiem,» uzsvēra asociācijas vadītājs.

Vaicāts par Latvijas potenciālu inovatīvu produktu izstrādē ķīmijas un farmācijas jomā, Skrīvelis skaidroja, ka sākotnēji ir nepieciešams pilnvērtīgi izprast inovācijas definīciju. «Inovācija ir tad, ja tu paņem zināšanas, kuras kāds ir radījis, un tās pārvērt par tirgū pieprasītu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu,» norādīja LAĶĪFA valdes priekšsēdētājs.

Ņemot vērā minēto, viņš atzina, ka Latvija nav oriģinālproduktu valsts, jo ir nepieciešams liels finansējuma apmērs, lai izstrādātu pilnīgi jaunu medikamentu un pierādītu, ka par to ir vērts maksāt. «Ļoti gudri cilvēki to izdara par 100 miljoniem eiro. Tie, kuri jau pasaulē ir ieņēmuši savu vietu un kuriem ir lobija vara, runā par 800 miljoniem eiro. «Grindeks» apgrozījums pērn bija 130 miljoni eiro, un tas ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kurš sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu mēģina radīt un palaist tirgū oriģinālproduktu - jauno «Mildronātu«. Visi pārējie darbojas ar pēcpatentu medikamentiem,» skaidroja Skrīvelis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijai ļoti veiksmīgi nodarbojas ar adaptīvo inovāciju, ražošanai pielāgojot pēcpatentu zāles. Līdz ar to, pēc viņa teiktā, farmācijas nozarē par inovācijām tiek pietiekami domāts, unLatvija 10% līdz 20% no kopējā apgrozījuma katru gadu velta inovatīvo produktu izstrādei. «Salīdzinājumam - ja pārtikas industrijā tam tiek veltīti vidēji 2%, tad tas jau ir labi,» uzsvēra asociācijas vadītājs.