Rubenis: Vairāk nekā desmit gadus ilgais tiesas process ir bargākais sods, kāds var būt

Rubenis uzsvēra, ka savās darbībās neredz noziegumus pret Latvijas valsti. Viņš skaidroja, ka vienmēr dzīvojis pēc principa «par jaunām lietām», taču tieši šī principa ievērošana ir novedusi pie viņa atrašanās uz apsūdzēto sola.

Rubenis, tāpat kā visi citi apsūdzētie, vainu sev inkriminētajos noziegumus neatzina un vairākkārtīgi norādīja uz trūkumiem, kas viņaprāt, atrodami pirmās instances notiesājošajā spriedumā.

Bijušais «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklis Jānis Svārpstons tiesai uzsvēra, ka digitālās televīzijas krimināllietas izskatīšanas laikā daudzos citos tiesas procesos jau ir noritējuši visi tiesvedības posmi un tajos notiesātie jau ir izcietuši savus sodus. Svārpsons arī norādīja, ka neizprot kādēļ pirmās instances tiesa viņam piemēroja bargāko sodu no visiem apsūdzētajiem.

Vēl viens bijušais «Kempmayer» valdes loceklis Jānis Zips tiesai norādīja, ka tiesvedība būtiski ietekmējusi viņa profesionālo un personīgo dzīvi. Arī viņš uzsvēra, ka nevienā brīdī nav pārkāpis Latvijas likumdošanu.

Iepriekšējā tiesas sēdē 6.jūnijā vairāki apsūdzētie norādīja uz dažādām pretrunām pirmās instances tiesas spriedumā, piemēram, polittehnologs Jurģis Liepnieks šo spriedumu salīdzināja ar staļiniskā režīma laikā rakstītajiem spriedumiem.

6.jūnijā sēdē pēdējo vārdu sacīja Liepnieks, bijušais «Latvijas Neatkarīgās Televīzijas» (LNT) vadītājs Andrejs Ēķis, kādreizējais Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde, advokāti Mārtiņš Kvēps un Jānis Loze, kā arī nodokļu konsultants Uldis Kokins.

Jau vēstīts, ka 2015.gada 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.

Andrejam Ēķim tiesa piemēroja 43 200 eiro naudas sodu. Spundem noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā. Lozem tika piespriesta divu gadu brīvības atņemšana un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Kokinam tika noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā.

Šķēles ģimenes firmas SIA «Uzņēmumu vadība un konsultācijas» finanšu konsultantam Krongornam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Šķēles kādreizējam biroja vadītājam polittehnologam Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 72 000 eiro apmērā.

Bijušajam «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Zipam noteikta brīvības atņemšana uz diviem gadiem un naudas sods 25 200 eiro apmērā. Savukārt Svārpstonam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu, kā arī naudas sodu 25 200 eiro apmērā.

Biznesa konsultantam Valdim Purvinskim piemērots 18 000 eiro naudas sods. Šāds sods tika piemērots arī bijušajam «Latvijas Valsts radio un televīzijas centra» (LVRTC) valsts pilnvarniekam Adrianam Boldanam (Ļublinam), bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim, bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Didzim Jonovam.

Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš iepriekš psihiski saslimis, tika atbrīvots no kriminālatbildības. Pauders ir aizgājis mūžībā.

Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo «Kempmayer Media Latvia» valdes locekli Juri Ulmani, advokātu Mārtiņu Kvēpu.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas «Kempmayer Media Latvia» vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.