EK eksperte: Naida runu nevar saukt par vārda brīvības izpausmi

Pēc viņas paustā, arī vārda brīvībai ir savi ierobežojumi, tostarp par to nevar saukt naida runu, kas ir cilvēktiesību pārkāpums.

Mozova uzsvēra, ka mūsdienās vārda brīvības jautājumos rodas arvien jauni izaicinājumi, iespējas un grūtības. Viena no problēmām ir naida runa tiešsaistē, kas ne tikai apdraud cilvēku drošību, bet arī negatīvi ietekmē sabiedrības viedokli par dažādiem jautājumiem. Tāpat viens no Eiropas izaicinājumiem ir populistisko partiju popularitātes pieaugums, piebilda Mozova.

Vienlaikus viņa sacīja, ka līdztiesība likumu līmenī un finansējuma pieejamība ir nozīmīgi jautājumi jebkuras problēmas risināšanā, tostarp lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) tiesību īstenošanā, tomēr svarīgākais jautājums ir sabiedrības viedokļa maiņa.

Mozova norādīja, ka sabiedrība pati nemainās, tai jāpalīdz mainīties - jārunā par grūtībām, ar ko ikdienā saskaras LGBT kopienas pārstāvji, lai palīdzētu saprast, ka seksuālās minoritātes ir līdztiesīgas visai pārējai sabiedrība, jo arī LBGT kopiena ir daļa no šīs sabiedrības, uzsvēra eksperte.

Vācijas vēstnieks Latvijā Rolfs Ernsts Šite konferencē uzsvēra, ka Latvija ir tikusi tālu, tomēr LGBT tiesību un citos cilvēktiesību jautājumos tai joprojām vēl ir tāls ceļš ejams.

Šite uzsvēra, ka cilvēktiesības ir daļa no Eiropas vērtībām, kuras paredz, ka visiem cilvēkiem ir vienādas tiesības, neskatoties ne uz dzimumu, ādas krāsu vai seksuālo orientāciju. «Mums svarīgi, lai sabiedrība ne tikai pieļauj LGBT kopienas pastāvēšanu, bet arī pieņem šos cilvēkus,» sacīja vēstnieks.

Ārlietu ministrijas Starptautisko organizāciju un humanitāro jautājumu departamenta vēstniece - departamenta direktore Aiga Liepiņa, lasot ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) vēstuli, norādīja, ka Latvijai jābūt lepnai, ka tajā darbojas vārda brīvība, tomēr valstij jāturpina pelnīt savu brīvību, cīnoties pret diskrimināciju un līdztiesības trūkumu.

Rinkēvičs uzsvēra, ka cilvēkiem, kuri cīnās par cilvēktiesībām, būtiski būt spēcīgiem un pacietīgiem. Ministrs uzskata, ka «Baltijas praids» dod iespēju Latvijai runāt par būtiskiem jautājumiem, lai veicinātu tādas sabiedrības attīstību, kurā visu cilvēku tiesības tiek ievērotas.

Arī «Baltijas praida 2018» līdzpriekšsēdētājs Kaspars Zālītis konferencē norādīja, ka šogad praids bijis pozitīviem pārsteigumiem pilns - praida gājienā pirmo reizi piedalīsies uzņēmums, turklāt arī sabiedriskajos medijos tiešraidē tiek raidīti ar praidu saistītie pasākumi.

Zālītis aicināja cilvēkus piedalīties «Baltijas praida» gājienā, kurā cilvēki «ies par brīvību». «Pievienojieties mums vēstures veidošanā,» sacīja «Baltijas praida» līdzpriekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka šonedēļ Rīgā notiek dažādi «Baltijas praida 2018» kulminācijas pasākumi, bet vērienīgākais no tiem - gājiens - plānots sestdien, 9.jūnijā.