Bojāgājušo skaits Gvatemalas vulkāna izvirdumā pieaudzis līdz 69

Izmantojot lāpstas un ekskavatorus, glābēji turpina atrakt vulkāniskos dubļus, kas noklājuši kalna nogāzi un apkārtējo teritoriju, kur zemes virskārta vēl arvien ir tik karsta, ka var izkausēt kurpju zoles.

46 cilvēki izvirdumā ir ievainoti, bet vairāk nekā 3200 bijuši spiesti atstāt savas dzīvesvietas.

3763 metrus augstais Uguns (Fuego) vulkāns, kas atrodas 44 kilometrus no valsts galvaspilsētas Gvatemalas, izvirda svētdien.

Vulkānā notika eksplozijas un gaisā tika izmesti karsti pelni, akmeņi un dubļi. Pēc tam no tā sāka izplūst lava, kuras karstums sasniedza 700 grādus pēc Celsija, informēja Nacionālais seismoloģijas un vulkanoloģijas institūts.

Tuvējo ciematu iedzīvotājus izvirdums pārsteidza nesagatavotus.

«Mēs bijām ballītē, svinējām mazuļa piedzimšanu, kad viens no kaimiņiem sāka kliegt, ka (..) plūst lava. Mēs tam neticējām, un kad izgājām laukā, pa ielu jau plūda karsti dubļi,» stāstīja kāda ciemata iedzīvotāja, kuras māte un māsa šajā haosā pazuda un vēl nav atrastas.

Arī viņas vīratēvs ir pazudis un, domājams, gājis bojā.

Daudzi no bojāgājušo līķiem, ko atraduši glābēji, ir tik biezā kārtā noklāti ar pelniem, ka izskatās pēc statujām. Tas ievērojami apgrūtina mirušo identificēšanu, un pagaidām noskaidrota tikai 17 bojāgājušo identitāte, norādīja Nacionālā tiesu medicīnas institūta direktors.

Nonākot saskarsmē ar lavu, daudzi bojāgājušie ir zaudējuši savus vaibstus un pirkstu nospiedumus.

Izvirdums vissmagāk skāris Eskuintlu, Čimaltenago un Sakatepekesu, kur izsludināta augstākā līmeņa trauksme. Savukārt vulkāniskie pelni skāruši teritoriju, kurā dzīvo aptuveni 1,7 miljoni cilvēku.

Izvirduma dēļ slēgta Gvatemalas starptautiskā lidosta, kuras skrejceļus noklājuši pelni.