LŽA aicina NEPLP ievērot sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību

Vienlaikus LŽA aicina visus Latvijas medijus rūpīgi un kritiski izvērtēt avotus, kurus tie izmanto savu materiālu tapšanā, jo īpaši, ja tie uzskatāmi par Krievijas propagandas instrumentiem.

«Uzskatām, ka NEPLP aicinājumu var vērtēt kā neuzticēšanos sabiedrisko mediju redakciju profesionalitātei un kā mēģinājumu ietekmēt šo mediju saturu. Vēlamies atgādināt, ka arī sabiedrisko mediju pārraugam NEPLP ir jāievēro redakcionālās neatkarības principi,» uzsvēra Plaude, norādot, ka tikai mediju redakcijas drīkst izlemt, kas ir to avoti un materiāli, kurus tās izmanto un publicē.

Plaude apliecināja, ka LŽA uzticas sabiedrisko mediju, to redaktoru un žurnālistu profesionalitātei un spējai izvērtēt vajadzību pēc dažādu avotu izmantošanas konkrētu tēmu atspoguļošanā. «Uzskatām, ka šādi paziņojumi ir apdraudējums sabiedrisko mediju reputācijai,» atzina Plaude.

LŽA vienlaikus pauda viedokli, ka informācijas, kuru izplata Kremlim draudzīgi mediji, izmantošana ieteicama tikai gadījumos, kad tiek piedāvāta unikāla informācija, kurai nav citas alternatīvas.

LŽA arī uzskata, ka šis gadījums vēlreiz apliecina nepieciešamību pēc iespējas ātrāk izveidot mediju ombuda institūciju, kuras uzdevums būtu izskatīt šādas strīdus situācijas un sniegt neatkarīgu izvērtējumu.

Kā ziņots, NEPLP trešdien pauda viedokli, ka turpmāka Krievijas propagandas medija «Sputnik» satura izmantošana sabiedriskajos medijos nav pieļaujama. Padome secinājusi, ka no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 14.martam sabiedrisko mediju vienotajā ziņu portālā «LSM.lv» 393 reizes ir izmantotas dažādu avotu piedāvātas «Sputnik» fotogrāfijas. Tāpat «Sputnik» fotogrāfijas regulāri izmantotas Latvijas Televīzijas (LTV), kā arī Latvijas Radio sociālajos kontos. Tādejādi padome konstatējusi, ka Latvijas sabiedriskie mediji ikdienā izlieto sabiedriskā pasūtījuma naudu, lai iegādātos «Sputnik» materiālus. «Latvijas nodokļu maksātāju naudas izlietošana «Sputnik» stiprināšanai un tā zīmola popularizēšanai nav Latvijas sabiedrības interesēs,» sacīja padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.

LTV trešdien paziņoja, ka nepiekrīt NEPLP viedoklim, ka LTV un «LSM.lv» žurnālistu darbs, publicējot «Sputnik» fotogrāfijas, neatbilstu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma prasībām par sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu.

Kā norāda LTV, 14.martā NEPLP nosūtīja LTV lūgumu veikt monitoringu par LTV sociālo tīklu kontos un «LSM.lv» publicēto fotogrāfiju avotiem laika posmā no pagājušā gada 1.janvāra līdz šī gada 14. martam. Secināts, ka nepilnu 15 mēnešu laikā portālā publicēti kopumā 53 792 raksti, bet «Sputnik» fotogrāfijas ir 0,7% apmērā no kopējā ilustrēto rakstu skaita. LTV Ziņu dienesta sociālo tīklu kontos šajā pašā laika posmā konstatētas 17 reizes, kad pie ieraksta izmantots attēls no «Sputnik», kas ir 0,2% no visu izmantoto fotogrāfiju skaita. Šīs fotogrāfijas ilustrējot notikumus Krievijā, aviokatastrofas, dabas katastrofas un skandālus sportā. «Runāt par regulāru fotogrāfiju izmantojumu, kā norāda NEPLP savā vēstulē, nevar,» uzsvērts LTV paziņojumā.

LTV uzsver, ka tās žurnālisti savā darbā ievēro redakcionālo neatkarību un kvalitatīvas žurnālistikas pamatprincipus, kas ietver arī sabiedrības tiesības uz informāciju. «LTV žurnālisti ir profesionāļi un katru reizi, izvēloties ziņas ilustrāciju, piemeklē atbilstošāko fotogrāfiju,» uzsvēra LTV. «Tas, kādu iemeslu dēļ un kādā apjomā LTV ir izmantojusi «Sputnik» foto materiālus nekādā veidā nav pretrunā ar Latvijas nacionālajām interesēm un patriotiskumu, kā to vēstulē mēģina pierādīt NEPLP,» skaidro LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.

Latvijas Radio Pārdošanas, reklāmas, mārketinga, publisko attiecību daļas vadītājs Sandis Šrāders aģentūrai LETA skaidroja, ka Latvijas Radio sociālajos kontos izmanto fotogrāfijas no aģentūras LETA piedāvātās «Scanpix» datubāzes, pārbaudot, vai bildes ir nepolitiska, nesociāla vai neprovokatīva rakstura, proti, neitrālas. Skandināvijas un Baltijas foto aģentūras «Scanpix» datubāze Latvijā pieejama ar aģentūras LETA starpniecību, un tajā pieejamas fotogrāfijas no vairāk nekā 40 avotiem - vadošajām pasaules ziņu un ilustratīvo foto aģentūrām «Reuters», AFP, AP, «PanterMedia», TASS, «Buzzfoto», «NY Times foto» un citiem globāliem partneriem, kā arī vietējiem Baltijas avotiem, piemēram, «Postimees», BNS, «15min.lt» u.c.

«Tajā brīdī, kad izmantojam fotogrāfijas politiska rakstura gadījumā, Latvijas Radio noteikti pārbauda to izcelsmi. Piemēram, ja tas būtu «Sputnik» politiska rakstura attēls, tad bildi neizmantojam, savukārt, ja tā ir neitrāla rakstura, kā, piemēram, telefons uz galda, kāds sportists vai sporta notikums, Latvijas Radio bildi izmantos,» sacīja Šrāders. Viņš papildināja, ka arī turpmāk Latvijas Radio izmantos bildes no aģentūras LETA piedāvātā «Scanpix» kataloga pēc tāda paša izvērtēšanas principa.

2013.gada 9.decembrī ar Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu tika izveidota ziņu aģentūra «Rossija Segodņa», kuras sastāvā ir informācijas aģentūra «Sputnik».