Džīna Haspela stājusies CIP direktora amatā

Viņa pavēstīja, ka CIP ir jāuzlabo savas ārvalstu valodu zināšanas, jāstiprina ārzemju partnerattiecības un jāsūta uz ārvalstīm vairāk aģentu.

«Mēs esam ārzemju izlūkdienests un mūsu darbaspēkam un prioritātēm tas ir jāatspoguļo,» paziņoja Haspela.

ASV Kongresa augšpalāta Senāts ceturtdien apstiprināja Haspelu CIP direktora amatā pēc grūta nominācijas procesa, kurš bija atsācis emocionālas debates par brutālām pratināšanas metodēm šajā aģentūrā.

Senāts apstiprināja viņu ar 54 balsīm par un 45 pret. Seši demokrāti pievienojās republikāņu senatoru vairākumam, atbalstot Haspelu. Balsojumā nebija klāt republikāņu senators Džons Makeins, kurš sirgst ar smadzeņu vēzi un bija iebildis pret Haspelas kandidatūru.

Senāta republikāņu vairākuma līderis Mičs Makonels nosauca prezidenta Donalda Trampa CIP direktora amatam nominēto Haspelu par «īsto sievieti īstajā laikā».

Pirms balsojuma Makonels sacīja, ka Haspela «demonstrēja vaļsirdību, godīgumu un tiešu pieeju» visā apstiprināšanas procesā un «ir klusi ieguvusi cieņu un apbrīnu» ASV un citu valstu izlūkdienestos.

Atbalstītāji atsaucās uz 61 gadu vecās Haspelas 33 gadus ilgo darbu CIP, kur viņa kopš 2017.gada februāra bija CIP direktora vietniece.

Daļa kongresmeņu un cilvēktiesību organizācijas gan bija pret Haspelas nomināciju, jo viņa izpelnījusies kritiķu pārmetumus par teroristu pratināšanu ar radikālām metodēm.

2002.gadā Haspela pārraudzīja vienu no tā dēvētajiem CIP melnajiem objektiem jeb slepenajiem aizturēšanas centriem.

Šajā laikā divi cilvēki, par kuriem bija aizdomas, ka viņi ir «Al Qaeda» teroristi, atbilstoši izskanējušajām apsūdzībām esot spīdzināti.