Skandināvu uzņēmējas mudina sievietes ziņot, ja viņas saskārušās ar seksuālu uzmākšanos

Pasākumā par vienu no galvenajām runātājām tika uzaicināta Norvēģijas finanšu kompāniju asociācijas «Finance Norway» izpilddirektore Runa Opdala Kera, kura uzskata, ka iespējamais iemesls, kāpēc Latvijā kustība «#metoo» nekļuva populāra, ir sieviešu iniciatīvas trūkums un bailes par atklātības sekām.

Pēc Keras paustā, atklājot sabiedrībai stāstu par piedzīvotu vardarbību pret sevi, jārēķinās, ka sieviete sastapsies ar dažādu cilvēku attieksmi. Turklāt sieviešu atklātībai var traucēt priekšstata trūkums par to, kas notiks pēc ziņošanas par vardarbību. Piemēram, saskaņā ar Norvēģijas un Zviedrijas likumiem ir aizliegts no amata atbrīvot personu, kura paziņojusi par pret sevi vērstu seksuālu uzmākšanos vai vardarbību, sacīja Kera.

Kera novērojusi, ka mūsdienās var novērot attieksmes maiņu, jo arvien biežāk tiek vainots varmāka, nevis upuris, turklāt arvien izplatītāka kļūst prakse atbrīvot no amata vīriešus, kuri bijuši vardarbīgi pret sievietēm. «Manuprāt, mūsdienās izpratne par to, kas ir vardarbība pret sievieti, kļūst labāka,» piebilda Kera.

Norvēģijas uzņēmēja atzinīgi vērtēja to, ko pasaules līmenī paveikusi kustība «#metoo». Viņa uzsvēra, ka kustība neesot cīņa starp vīriešiem un sievietēm, bet gan cīņa pret ļoti nelielu grupu vīriešu, kuri izmantojot savu stāvokli, lai noniecinātu sievieti. «#metoo» necenšas atklāt konkrētus vardarbības gadījumus, bet gan, solidarizējoties sievietēm, kuras bijušas līdzīgās situācijās, parādīt situācijas nopietnību, izteicās «Finance Norway» izpilddirektore.

Kera uzskata, ka kustībai vēl nav pienākušas beigas un tās tik drīz arī nepienāks, jo sievietēm aizvien būšot jāpalīdz apzināties, ka viņas var runāt par situācijām, kurās viņām nodarīts pāri.

Kāda uzņēmēja diskusijā pauda viedokli, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā sievietes, piemēram, uzņēmumos baidās atklāt seksuālas uzmākšanās gadījumus, ir saistīts ar to, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā ir ļoti neliela. Viņa savā neilgajā pieredzē Latvijas uzņēmējdarbības vidē esot piedzīvojusi dažādus gadījumus, tostarp darba intervijās un sanāksmēs, kuri varētu būt «#metoo» vērti stāsti.

Uzņēmēja klāstīja, ka nav atklājusi šos notikumus plašākai sabiedrībai, jo neesot pārliecības, ka atklātības gadījumā viņa tiktu atbalstīta vai viņai ar stāstiem pievienosies citas sievietes, kuras piedzīvojušas līdzīgus gadījums. Latvijas uzņēmējdarbības vidē joprojām izteikti dominē vīrieši, piebilda uzņēmēja.

Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā izpilddirektore Lene Gronvolda sacīja, ka daudzās valstīs kustība «#metoo» nesākās ar viena cilvēka stāstu - bija gadījumi, kad profesionālās organizācijas aicināja atsaukties sievietes, kuras piedzīvojušas seksuālu uzmākšanos vai uzbrukumus, un pēc tam par notikumiem stāstīja kopā.

Gronvolda uzskata, ka «#metoo» akcijas mērķis nav atklāt stāstus par kādu konkrētu cilvēku, bet gan radīt izpratni par problēmas nopietnību un apmēriem.

Zviedrijas Tirdzniecības kameras Latvijā izpilddirektore Ilze Neparte-Saleniece atzina, ka Latvijā diezgan daudz sieviešu ieņem augstus amatus.

Viņa uzskata, ka Latvijā sievietēm būtu jāsāk runāt par seksuālas uzmākšanas un uzbrukumu gadījumiem, jo arī Latvijas sabiedrībā šī problēma «pavisam noteikti» ir vērojama. Sieviešu klusēšanu viņa saistīja ar vēsturisko mantojumu un latviešu mentalitāti. Lai atklātu šādus gadījumus, sabiedrībā un medijos par to nepieciešams sākt diskusiju.

Pasākumu «Female Focus» organizēja Zviedrijas un Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā sadarbība ar šo valstu vēstniecībām. «Female Focus» savos pasākumos dod iespēju uzstāties sievietēm no Skandināvijas un Latvijas ar dažādu profesionālo pieredzi, runājot par tādām tēmām kā līderība, uzņēmējdarbība, profesionālie un privātie izaicinājumi, kā arī darba un dzīves salāgošana.