Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/04/8017140t1h3352.jpg)
Vidējo algu pieaugums Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir iespaidīgs – 16,5%. Eksperti prognozē, ka mēneša vidējā darba samaksa turpinās pieaugt arī 2018.gadā, sasniedzot 1000 eiro. Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2017.gadā Latvijā bija 926 eiro. Salīdzinājumā ar 2016.gadu tā palielinājusies par 7.9%.
Tomēr vairāk naudas mūsu maciņos ne vienmēr nozīmē, ka protam to izmantot, uzskata BlueOrange investīciju portfeļa pārvaldnieks Kaspars Peisenieks. Viņš iesaka domāt par finansiālu labumu ne tikai konkrētajā mēnesī, bet arī ilgtermiņā. Peisenieks iesaka atmaksāt kredītus ar augstiem procentu maksājumiem. Hipotekārais kredīts un auto līzings ar zemām procentu likmēm nav starp tiem. «Ja ir vairākas saistības ar augstu procentu likmi, sāc ar dārgāko kredītu atmaksu. Jo augstāka procentu likme, jo vairāk naudas katru mēnesi jāizdod, lai saistības apkalpotu.»
Eksperti iesaka veidot uzkrājumus jeb tā saukto drošības spilvenu dažādu sadzīves situāciju risināšanai. Ja šādi uzkrājumi būs, nenāksies iekulties dārgajās kredītsaistībās.
Eksperti iesaka veidot divus uzkrājumu veidus – vienu, kas domāts neparedzētiem tēriņiem ikdienā, un otru, kas palīdzēs nezaudēt stabilitāti ilgākā laika posmā, ja zaudēts darbs vai piemeklējusi ilgstoša slimība. Neparedzētu izdevumu uzkrājumu ieteicams izveidot 500-1000 eiro apmērā. Savukārt darba zaudēšanas vai slimības gadījumam ieteicams veidot uzkrājuma summu, kas spētu nosegt ikdienas izdevumus pusgadam. Šādu uzkrājumu veidošana prasa laiku un gribasspēku, taču pretī dod drošības sajūtu.
Ieguldīšana ir nākamais solis aiz uzkrājumu izveides.
Ar to nav jāsaprot tikai ieguldīšana finanšu tirgos, bet arī ieguldīšana sevī. Viens no labākajiem ieguldījuma veidiem ir izglītība un zināšanu un prasmju pilnveidošana.
Plašākas zināšanas un labākas prasmes ļaus nākotnē pretendēt uz augstāka atalgojuma saņemšanu, kas pēc tam ļaus dzīvot vēl labāk.
Vērts ņemt vērā, ka Latvijas ekonomikas stabilitāti ietekmē ne tikai globālas tendences un politiski lēmumi, bet arī iedzīvotāju rīcība ar savu naudu. Ja iztērējam visus ienākumus šodien un arī uzņemamies papildu saistības patēriņa palielināšanai, valsts ekonomika aug straujāk, taču palielinās arī ekonomisko «burbuļu» un krīzes risks. Savukārt saprātīgi tēriņi, uzkrājumi un ieguldījumi ir veids, kā veicināt stabilu, vienmērīgu un ilgtspējīgu ekonomikas pieaugumu.