Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā neto darba samaksa Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī ir pieaugusi par 10,2%, salīdzinot ar 2017.gada pirmo ceturksni, bet, salīdzinot ar 2017.gada ceturto ceturksni, - par 1,8%.
Galvenie neto darba samaksas pieauguma iemesli šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, bija minimālās algas paaugstināšana par 50 eiro mēnesī, kā arī progresīvā ienākumu nodokļa ieviešana.
«To, ka vidējās samaksas datus ietekmējusi minimālās algas celšana un progresīvā nodokļa ieviešana, apliecina fakts, ka bruto alga jeb alga pirms nodokļiem vidēji ir saglabājusies nemainīga - 961 eiro mēnesī. No šāda skatu punkta raugoties, var secināt, ka nodokļu reforma šobrīd patiešām ir palielinājusi naudas apjomu strādājošo maciņos,» skaidro BlueOrange investīciju portfeļu pārvaldnieks Kaspars Peisenieks.
Jaunākie darba samaksas dati apliecina arī to, ka vēl joprojām visvairāk vidēji pelna Rīgas iedzīvotāji. Šā gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto samaksa Rīgā bija 1085 eiro, Latvijā vidēji tā bija 961, taču viszemākā vidējā bruto darba samaksa - 671 eiro bija Latgalē. Tiesa, Latgalē gada laikā ir bijis arī visstraujākais algas pieaugums - 11,2%, pēc tam seko Vidzeme ar 10% pieaugumu, Kurzeme ar 9,2%, Rīga ar 8,5% un Zemgale ar 7%. Visticamāk, straujāku algas pieaugumu reģionos ir veicinājusi nodokļu reforma.