«Uģis ar rokām gribēja aiznest. Kad viņš izmeta to ideju, sociālajos tīklos 500 cilvēku pieteicās.»
Lai karogs turētos kā nākas, zemē lieti pieci kubi betona. Viss notika kā nākas - projektu izstrādāja sertificēts būvinženieris, saskaņoja domē. «Desmit cilvēki, elsdami, pūzdami,» kā karogu stutējuši gaisā, apraksta Harijs.
Kopības sajūta un emocijas, kas virmojušas, grūti aprakstīt! Lūk, īsti labie darbi Latvijas simtgadei!
«Pēc tā, kā plīvo karogs, var noteikt vēja virzienu,» saka Harijs, atklājot, ka radošajai kompānijai prātā jau iešāvusies «ķecerīga doma» - uz viena no kalniem, «ar kuriem Dieviņš mūs aplaimojis», novietot lielus burtus «Līgatne», līdzīgus kā Losandželosā «Hollywood».
Līgatnē mežs ar seno pilsētiņu ir vienots veselums – stirnas un lapsas pagalmā ir bieži viesi, bet mežacūkas rīta agrumā ar visu saimi rikšo pa pilsētas ielām. Tā saukto koka Līgatni veido laikā no 19. gs. vidus līdz 20. gs. sākumam celtas tipveida rindu mājas fabrikas strādniekiem. Divu, trīs rindu māju puduri izvietoti kalnos.
Katrā ir tā sauktais vešūzis – neliels namiņš, kurā atradās veļas mazgātava, gludinātava un gaļas kūpinātava. Katram kalnam ir savs nosaukums – Plučkalns, Skolas kalns, Rīgas kalns, Ķiberkalns, Remdēnkalns.
Starp citu, Līgatne ir vienīgā vieta pasaulē, kur industriālā laikmeta uzplaukumā celtās dzīvojamās mājas saglabājušās tikpat kā neskartas. Papīrfabrikas ciemats ir unikāls kultūrvēstures mantojums.