Līgatnes Plučkalna karogs - augstāks nekā Rīgā

Skaistās idejas autors ir televīzijas raidījumu vadītājs Uģis Joksts, no kura dzimtas mājām tagad paveras skats uz sarkanbaltsarkano karogu. Tā nu sagadījies, ka vēsturiskajā Līgatnes papīrfabrikas rindu māju ciematā dzīvo vēl kāds televīzijas žurnālists Harijs Beķeris. Viņu kaimiņa radošā un patriotiskā ideja uzreiz aizrāva. Atsaucās arī pirms vairākiem gadiem par līgatnieti kļuvušais kādreizējais TV operators, tagad pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks. Tālāk jau sākās «kaimiņu būšana».

«Hei, pasaulē visur ir, vai tad mēs nevaram saņemties? Neesam taču nekāds sūnu ciems,» saka Harijs.

Viņaprāt, ņemot vērā ģeogrāfisko izvietojumu, Plučkalna karogs ir augstāks nekā 60 metru augstā mastā uzslietais karogs Rīgā uz AB dambja. Katrā ziņā uz zaļo pakalnu un dižā meža fona tas izskatās vareni!

Harijs stāsta, ka karoga tapšanas process vien ir stāsta vērts. Vispirms vīri devušies uz Uģa mežu nolūkot smuidrāko egli mastam. «Pēc tam paši zāģējām, ar traktoru vilkām, mizojām.» Sekoja ilgs koka sagatavošanas un apstrādes process. Tad bija jāatrod optimālā vieta, lai karogs no visām pusēm būtu redzams un skaisti izceltos. Uģa tēvam gan bijusi maza kaprīze – viņš gribējis, lai karogs būtu redzams no viņa mājas loga. No Uģa mājas līdz pļavai, kur karogam lepni izslieties, mastu vilkuši ar traktoru un divām piekabēm.

«Uģis ar rokām gribēja aiznest. Kad viņš izmeta to ideju, sociālajos tīklos 500 cilvēku pieteicās.»

Lai karogs turētos kā nākas, zemē lieti pieci kubi betona. Viss notika kā nākas - projektu izstrādāja sertificēts būvinženieris, saskaņoja domē. «Desmit cilvēki, elsdami, pūzdami,» kā karogu stutējuši gaisā, apraksta Harijs.

Kopības sajūta un emocijas, kas virmojušas, grūti aprakstīt! Lūk, īsti labie darbi Latvijas simtgadei!

«Pēc tā, kā plīvo karogs, var noteikt vēja virzienu,» saka Harijs, atklājot, ka radošajai kompānijai prātā jau iešāvusies «ķecerīga doma» - uz viena no kalniem, «ar kuriem Dieviņš mūs aplaimojis», novietot lielus burtus «Līgatne», līdzīgus kā Losandželosā «Hollywood».

Iebrist vēsturē

Līgatnē mežs ar seno pilsētiņu ir vienots veselums – stirnas un lapsas pagalmā ir bieži viesi, bet mežacūkas rīta agrumā ar visu saimi rikšo pa pilsētas ielām. Tā saukto koka Līgatni veido laikā no 19. gs. vidus līdz 20. gs. sākumam celtas tipveida rindu mājas fabrikas strādniekiem. Divu, trīs rindu māju puduri izvietoti kalnos.

Katrā ir tā sauktais vešūzis – neliels namiņš, kurā atradās veļas mazgātava, gludinātava un gaļas kūpinātava. Katram kalnam ir savs nosaukums – Plučkalns, Skolas kalns, Rīgas kalns, Ķiberkalns, Remdēnkalns.

Starp citu, Līgatne ir vienīgā vieta pasaulē, kur industriālā laikmeta uzplaukumā celtās dzīvojamās mājas saglabājušās tikpat kā neskartas. Papīrfabrikas ciemats ir unikāls kultūrvēstures mantojums.