FKTK padomes iecelšanas grozījumiem strauji sarucis politiskais atbalsts

Bankas uzraugošo FKTK saskaņā ar likumu pārvalda padome, kuras sastāvā ir pieci locekļi. Divus no tiem – komisijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku – ievēl Saeima. Pārējos trīs, kas vienlaikus ir arī komisijas departamentu direktori, ieceļ FKTK priekšsēdētājs. Saeimas Budžeta komisijas izstrādātie grozījumi FKTK likumā paredz, ka visi pieci padomes locekļi būtu jāieceļ Saeimai, turklāt visiem būtu jāpiemēro pilnvaru termiņa ierobežojumi.

Gan 9.maijā komisijā, gan 17.maija Saeimas sēdē pirmajā lasījumā likumprojekts guva pārliecinošu deputātu atbalstu. Taču dažas dienas vēlāk pret grozījumiem skaļi iebilst sāka premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš nosauca izmaiņas par bīstamām. Būtisku lomu šai pavērsienā nospēlēja ASV partneru paustās bažas par banku uzrauga politizēšanu, atzīst Kučinskis: «Gan kas attiecas uz FKTK, gan arī par Kontroles dienestu – šis ir mūsu ikdienas sarunu jautājums arī ar partneriem ASV, tāpat kā viss banku sektors, lai atgūtu iespēju norēķināties dolāros perspektīvā. Mums nav pat citas izejas. Un, protams, ka šis nav pat pirmais gadījums, kad ASV arī vērš uzmanību uz steigu, kurā varbūt vienu otru iniciatīvu cenšas neizdiskutētu virzīt. Protams. Jo neslēpsim, ka ir iespējamas arī manipulācijas.»

Pēc premjera iebildumiem likumprojekta virzība ir strauji nobremzēta. Budžeta komisija vēl nav sākusi skatīt iesniegtos priekšlikumus – tostarp no Ministru prezidenta nākušos, kas paredz svītrot gandrīz visas piedāvātās izmaiņas, izņemot termiņa ierobežojumu FKTK padomes locekļiem. Aktīvākais grozījumu virzītājs Budžeta komisijā bija komisijas vadītāja vietnieks Imants Parādnieks no Nacionālās apvienības. Viņš joprojām pārliecināts, ka iecere ir laba, jo FKTK departamentu vadītāji esot aizsēdējušies amatos, savukārt amerikāņus kāds esot maldinājis.

«Ietekmīgi cilvēki atrada kontaktus Amerikas vēstniecībā un faktiski stāstot pekstiņus jeb to, kas viņiem izdevīgi, un aizklājoties ar pareizo lozungu par it kā politiskās ietekmes palielināšanu tādējādi, mainoties šai iecelšanas kārtībai, zināmā mērā izdarīja spiedienu,» klāsta Parādnieks. «Kas ir šīs ietekmīgās personas? Tie paši, kuri un pateicoties kuriem tie cilvēki, kuri darbojas padomē ilgstoši, kuriem ir šīs korporatīvās saites, nodrošina visa veida atbalstu nokļūšanai tādā vai citā ienesīgā postenī.»

Šobrīd Saeimā valdošais noskaņojums gan liecina, ka Parādnieka iecerei, kas nozīmētu drīzu FKTK padomes locekļu nomaiņu, vairākuma atbalsta vairs nav. Pret grozījumiem iebilst ne tikai premjers un ASV. «Zaļzemnieku» nostāšanās pret savu Ministru prezidentu būtu dīvaina, taču pilna atbalsta grozījumiem nav pat Nacionālajā apvienībā. Deputāti no dažādiem citiem Saeimas flangiem arī nelaiž garām iespēju pakritizēt maksātnespējas administratoru lobiju, kas ir sarosījies, gaidot nerezidentus apkalpojošo banku biznesa modeļa izmaiņas.

«Dažs labs ir saskatījis kaut kādu kumosu, ko varētu ātri pagrābt, izmantojot, iespējams, amatpersonas, kuras par savu iecelšanu jeb ievēlēšanu šajā gadījumā būtu pateicīgas konkrētiem politiskajiem spēkiem vai politiķiem, ja jau viņi tiek ar politisku lēmumu iecelti šai amatā,» saka «Vienotības» valdes loceklis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis.

Nesteigties ar grozījumiem aicina arī Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Edvards Smiltēns: «Nevajadzētu sasteigt šāda likuma virzību. Ļoti pārdomāti - arī Ministru prezidents ir paudis savu viedokli – iesaistot dažādas puses vajadzētu apspriest to, kas īsti šajā likumā ir iekšā, un tikai tad, kad ir pārliecība, ka nav lobētas kādas konkrētas intereses, tikai tad var iet tālāk.»

Aktīvi pret FKTK likuma izmaiņām medijos uzstājas pie frakcijām nepiederošais deputāts Romāns Mežeckis: «Ar šo grozījumu palīdzību var tikt mēģināts izdarīt spiedienu uz FKTK dalībniekiem, lai ABLV bankā tiktu izlaupīta. Kādā veidā izlaupīta? Ieceļot maksātnespējas administratoru, un tad šis administrators rīkojas tieši tāpat, kā daudzos citos gadījumos mūsu valstī ir noticis.»

Saeimas sēdē FKTK likuma grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā neatbalstīja vien daži deputāti – tostarp arī Budžeta komisijas locekle Inguna Sudraba (NSL). Iemesls gan bijis tāds, ka viņai nebija skaidrs, kāpēc nevajadzētu ļaut apvienot FKTK padomes locekļa un departamenta direktora amatus, kā tas ir šobrīd. Savukārt Saeimas iesaistīšanos padomes locekļu iecelšanā bijusī valsts kontroliere gan atbalsta: «Skatieties, kādā veidā tiek izvēlēta vadība citām institūcijām: centrālajai bankai Saeima ievēl visus padomes locekļus, Valsts kontrolei Saeima ievēl visus padomes locekļus. Tā jau ir tad, ka paši politiķi baidās no savu lēmumu pieņemšanas, ja viņi uzskata, ka viņus var tik ļoti ietekmēt un viņi nebūs neatkarīgi savu lēmumu pieņemšanā.»

Savukārt «Saskaņas» pārstāvis Ivans Ribakovs komisijā grozījumus atbalstīja, taču Saeimas sēdē nolēma balsojumā nepiedalīties. Kāda tagad būs «Saskaņas» pozīcija, vēl nav skaidrs. «Vēl ir laiks pārdomāt, un mēs, ja būs atkārtoti šis jautājums pacelts, spriedīsim frakcijas sēdē. Tomēr vairāk laikam es atbalstu šos priekšlikumus personīgi, bet spriedīsim frakcijā un lemsim,» stāsta Ribakovs.

Viedokli par grozījumiem «de facto» lūdza arī pašā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, kuras pārstāvji arī bija piedalījušies ieceres apspriešanā. Tomēr FKTK pēc vairāku dienu pārdomām izlēma no komentāriem atturēties. Neoficiāli «de facto» gan zināms, ka pašā komisijas vadībā par ieceri padomes locekļu izvēlē iesaistīt Saeimu nav vienprātības: priekšsēdētājs Pēters Putniņš gribētu saglabāt esošo kārtību, savukārt viņa vietniece Gunta Razāne izmaiņas atbalsta.