Neraugoties uz pasākumiem, maksātnespējas administratoriem virkne pārkāpumu

2018.gadā līdz 21.maijam veikto 30 maksātnespējas procesu pārbaužu rezultāti apliecina, ka 86% gadījumu MNA konstatēja trūkumus un pārkāpumus administratoru rīcībā – sagatavotie ziņojumi un to projekti ir negatīvi vai ar iebildumiem.

MNA akcentējusi, ka pārbaudes ir nozīmīgs uzraudzības līdzeklis, jo, tikai veicot klātienes pārbaudes ir iespējams iegūt objektīvu un pilnīgu informāciju, kas nepieciešama savlaicīgai pārkāpuma konstatēšanai un tā novēršanai. Tāpēc 2018. gadā plānots būtiski palielināt MNA veikto pārbaužu skaitu.

2018.gadā veikto pārbaužu rezultātā konstatēti dažādi trūkumi administratoru darbā un neatbilstība normatīvajā regulējumā noteiktajai kārtībai.

Būtiskākie no tiem:

• maksātnespējas procesa administrēšanai tiek pieaicināti dažādi speciālisti, kuru atlīdzība segta no parādnieka naudas līdzekļiem, taču tas nav apstiprināts kreditoru sapulcē;

• savlaicīgi nav sākta parādnieka mantas pārdošana; administrators nevar pierādīt faktisko izmaksu pamatotību;

• MNA netiek nodrošināta iespēja iepazīties ar visiem maksātnespējas procesa lietas dokumentiem, netiek nodrošināta tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Kopš 2017.gada 1.jūlija, kad Maksātnespējas administrācija sāka šāda veida pārbaužu veikšanu, pārbaudēs ir konstatēti pārkāpumi, kurus citādi būtu praktiski neiespējami konstatēt, piemēram, pilnvarojot citu administratoru, administrators pats selektīvi pilda pienākumus vai konstatēts atšķirīgs segto izmaksu un kreditoru sapulcē apstiprināto izmaksu apmērs.

Stājoties spēkā 2016. gada 22. decembra Grozījumiem Maksātnespējas likumā, MNA kompetencē tika nodoti jauni uzdevumi un piešķirti jauni instrumenti tās darba efektivitātes paaugstināšanai.

Sākot ar 2017. gada 6. janvāri, MNA nodrošina administratora kvalifikācijas kontroli.

Savukārt, sākot ar 2017. gada 1. jūliju, MNA veic klātienes pārbaudes tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un maksātnespējas procesa administratora prakses vietā, kas nodrošina iespēju savlaicīgi un vispusīgi pārliecināties par administratora rīcības pamatotības iemesliem, kā arī iegūt noteiktus ar maksātnespējas procesu saistītus dokumentus.

Politiķi: Bunkus slepkavība tiesībsargiem jāatklāj pēc iespējas ātrāk

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Jānis Ādamsons (S) norādījis, ka tā nav ne pirmā, ne pēdējā slepkavība Latvijā. Viņš vērsa uzmanību uz maksātnespējas jomā pieļautajiem pārkāpumiem, par ko liecina ierosinātie kriminālprocesi. Parlamentārietis pieļāvis, ka šajos procesos ir iesaistītas arī politiski nozīmīgas personas.

Ādamsons pieļāva, ka kriminālās sfēras pārstāvji cenšas atbrīvoties no personas, kas viņus neapmierina. Tāpēc, vaicāts par sabiedrības drošību, politiķis aicināja šo situāciju nevispārināt uz visiem iedzīvotājiem. Valsts uzdevums šajā situācijā ir pildīt pienākumu pēc iespējas īsākos termiņos izmeklēt maksātnespējas jomas kriminālprocesus,

Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Kārlis Seržants (ZZS) paudis: ņemot vērā veidu un stilu, kās tas noticis, visticamāk, tā ir bijusi ļoti brutāla un aukstasinīga pasūtījuma slepkavība. «Tas tikai pierāda, kādi vilku likumi un tikumi valda tajā jomā, kurā Bunkus darbojās,» piebilda Seržants. Viņš pieļāva, ka slepkavība varētu būt saistīta ar konkrēta cilvēka profesionālu darbību. Seržants arī norādīja, ka maksātnespējas joma tiek sakārtota. Procesi notiek, iespējams, ne tik ātri, kā vajadzētu, bet tas tiek darīts, teica politiķis.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) akcentējis, ka notikusī slepkavība nekavējoties jāpārrunā Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomē (NDP). «Nedrīkst atkārtoties 90.gadi, tāpēc uzskatu, ka šis noziegums nekavējoties jāpārrunā prezidenta vadītajā NDP,» viņš teica.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs gan aicina politiķus situāciju neizmantot popularitātes celšanai

Rasnačs, atsaucoties uz vairākiem ekspertiem, norādījis, ka nevajag izplatīt mītus par maksātnespējas jomu, un norāda, ka visu laiku tiek strādāts pie tā, lai nozari sakārtotu un uzlabotu maksātnespējas administratoru uzraudzību.

Tieslietu ministrija, atsaucoties uz Eiropas Komisijas ziņojumu par Latviju, norāda, ka valdība ir pastiprinājusi maksātnespējas procesa administratoru uzraudzību.

Vienlaikus norādīts, ka attiecībā uz pēdējo profesijas reformu normatīvais regulējums ir pārstrādāts, ieviešot ciešāku uzraudzību, stingrākus noteikumus par interešu konfliktiem un smagākus sodus par amatpārkāpumiem.

Savukārt Eiropas Savienības Padomes Ieteikumā par Latvijas 2018. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2018. gada stabilitātes programmu uzsvērts, ka pēdējo gadu laikā ir ievērojami nostiprināts maksātnespējas procesa regulējums, tādējādi ierobežojot ļaunprātīgas izmantošanas iespējas, norāda Tieslietu ministrija.

Vienlaikus ministrija atgādina, ka Ārvalstu investoru padome Latvijā vairākkārt ir uzsvērusi, ka pēdējo piecu gadu laikā ir manāmi uzlabojusies situācija maksātnespējas administrēšanas jomā, kas saistīta ar ierēdņu un tiesībsargājošo iestāžu aktīvu darbu.

Ziņots, ka laika posmā kopš 2016.gada Maksātnespējas administrācija (MNA) saņēmusi piecas sūdzības par vakar nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus profesionālo darbību SIA «Rego Trade» maksātnespējas procesā, taču visas šīs sūdzības tikušas noraidītas.

Savukārt 2017.gadā vienā no viņa vadītajiem maksātnespējas procesiem veikta pārbaude administratora prakses vietā, bet nekādi pārkāpumi nav tikuši konstatēti. Tāpat Bunkus nav bijis disciplināri sodīts, kā arī saistībā ar pienākumu veikšanu maksātnespējas procesos viņam nav uzlikti administratīvie sodi.

Zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Bunkus tika nošauts savā automašīnā «Range Rover» trešdienas rītā plkst.8.40, pie Meža kapiem, Aizsaules ielā 1, Rīgā.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) norādījis, ka, visticamāk, notikusi Bunkus pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību, bet nevar izslēgt arī citas versijas.

Notikuma vietā redzēta arī kāda furgona tipa automašīna ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu - pie krematorijas.

Baltajai «Range Rover», pie kuras stūres bija Bunkus, cauršauts priekšējais stikls vadītāja pusē. Automašīna braukusi virzienā uz Brāļu kapiem, nobraukusi no ceļa labajā pusē, nolauzusi ceļa zīmi un ietriekusies kapu nožogojumā, to sabojājot.

Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 116.panta par citas personas slepkavību, un aicina atsaukties notikuma aculieciniekus vai tos, kuriem ir jebkāda informācija par notikušo.