/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/04/8019570t1heb74.jpg)
Francūzis Benuā Lekonts otrdien devies 9000 kilometru garā ceļā no Japānas uz ASV rietumu piekrasti, cerot kļūt par pirmo cilvēku, kuram izdevies pārpeldēt Kluso okeānu.
Francūzim ambiciozs mērķis - pārpeldēt Kluso okeānu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lekonts ienira ūdenī Čjoši piekrastē uz austrumiem no Tokijas. Pēc sešiem mēnešiem viņš cer izkāpt krastā Sanfrancisko.
«Vairāk nekā sešus gadus ilgi sagatavošanās darbi ir noveduši pie šī mirkļa. Beidzot es patiešām sāku savu peldējumu pāri Klusajam okeānam,» pirms ieniršanas okeānā tviterī paziņoja 51 gadu vecais francūzis.
Gatavojoties tālajam ceļam, viņš ne tikai fiziski norūdījies, bet arī regulāri veicis prāta vingrinājumus, lai būtu mentāli gatavs tam, kas viņus gaida.
«Mentālais aspekts ir daudz svarīgāks par fizisko. Jāgādā, lai domas vienmēr turas pie kā pozitīva,» ziņu aģentūrai AFP norādīja Lekonts. «Kad nav nekā, ar ko nodarbināt prātu, tas sāk riņķot pa tādu kā spirāli, un tad sākas nepatikšanas.»
/nginx/o/2018/07/04/8019569t1h7ae0.jpg)
Lekonts plāno katru dienu peldēt astoņas stundas, pieveicot 40 jūdzes (64,6 kilometrus) dienā. Ēdīs un gulēs viņš jahtā, kas viņu pavada.
Haizivis, vētras un ekstrēmi zemas gaisa temperatūras ir daži no riskiem, ar ko viņam nāksies saskarties tālajā ceļā.
«Es neesmu olimpiskais peldētājs, bet es esmu dēkainis, kas pārbauda savu spēju robežas,» norādīja Lekonts, kurš 1998.gadā kļuva par pirmo cilvēku, kas pārpeldējis Atlantijas okeānu. Tam viņam bija nepieciešamas tikai 73 dienas.
Lekontu pavadīs jahta un sešu cilvēku komanda, kas sadarbojas ar 12 zinātniskajām institūcijām, tostarp ASV Nacionālo Aeronautikas un kosmosa pārvaldi (NASA). Ceļojuma laikā šie zinātnieki nodarbosies ar okeāna izpēti un medicīniskiem pētījumiem.
Viņi pētīs plastmasas atkritumus okeānā, ekstrēmu fizisko aktivitāšu ietekmi uz cilvēka sirdsdarbību un Fukušimas kodolkatastrofas ietekmi uz okeānu.
«Es vēlos, lai pēc iespējas vairāk cilvēku saprot, ka ikvienam no mums ir jārīkojas, jo okeāns pašreiz atrodas briesmās, un, ja mēs neko nemainīsim, pāris gadu laikā kļūs vēl ļaunāk,» pirmdien publiskotā intervijā norādīja Lenonts, kurš ar Klusā okeāna pārpeldēšanu vēlas pievērst uzmanību klimata izmaiņām un okeāna veselībai.