Arheologi Gruzijā atraduši 8000 gadus vecas māla krūku lauskas, kas pierāda, ka vīns no vīnogām tika darīts krietni senāk nekā uzskatīts iepriekš.
8000 gadus vecas vīna krūkas «pārraksta» vīndarīšanas vēsturi
Izdevums «Live Science» ziņo, ka māla krūku atliekas arheologi atrada, veicot izrakumus divās Neolīta laikmeta apmetnēs mūsdienu Gruzijas teritorijā, aptuveni 50 kilometrus uz dienvidiem no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi.
Iepriekšējie arheoloģiskie atradumi liecināja, ka vīndarīšanas saknes meklējamas Irānas kalnos ap 5500. gadu pirms mūsu ēras, taču jaunais atklājums pierāda, ka cilvēki baudīja vīnu jau 500 gadus agrāk - ap 6000. gadu pirms mūsu ēras.
Izrakumu laikā arheologi atrada keramikas astoņu krūku fragmentus, kurus izanalizējot atklājās, ka tajās ir vīnskābes pēdas, kas atrodama vīnogās un vīnā.
«Mēs uzskatām, ka šis ir senākais pierādījums savvaļas vīnogu izmantošanai vīndarīšanas nolūkos,» komentēja arheologs Stīvens Batjuks (Stephen Batiuk).
Zināms, ka Neolīta laikmetā cilvēki sāka veidot apmetnes, kurās palikt uz pastāvīgu dzīvi. Cilvēki sāka audzēt dārzeņus, pieradināt dzīvniekus, darināt darbarīkus un keramikas traukus. Iegūtās zināšanas un prasmes pašsaprotami noveda cilvēkus līdz pirmajiem mēģinājumiem un iespējām radīt alkoholiskos dzērienus.
«Māla trauki, kas tika izgudroti Neolīta laikmetā, bija lieliski piemēroti, lai tajos pagatavotu, glabātu vai pasniegtu dažādus raudzētus dzērienus,» piebilda Batjuks.
Arheologi arī atklāj, ka Gruzijā vien eksistē 500 vīnogu šķirnes, kas derīgas vīna pagatavošanai, tāpēc ir tikai pašsaprotami, ka vīnogu audzēšanas tradīcija Gruzijā ir ļoti sena. Nav nekāds pārsteigums, ka antīkie cilvēki vīnogas izmantoja teju katrā dzīves sfērā – sākot no medicīnas un beidzot ar pārtiku.