Pēdējās simtgades skaļākie slepkavību gadījumi pasaulē

Džons Kenedijs

1963.gada rudenī ASV prezidents Džons Kenedijs un viņa padomnieki gatavojās nākamajai priekšvēlēšanu kampaņai. Lai arī Kenedijs oficiāli nebija izziņojis savu kandidatūru, bija skaidrs, ka viņš pretendēs uz vēl vienu termiņu amatā. Novembrī viņš bija devies uz Teksasu, kur cerēja iegūt vairākumu vēlētāju balsu. 22.novembrī publiska pasākuma laikā viņu nošāva Dalasā.

Kad automašīna, kurā Kenedijs atradās kopā ar sievu Žaklīnu, brauca garām Teksasas mācību grāmatu krātuvei, atskanēja šāvieni. Automašīna aizsteidzās uz tuvējo slimnīcu, taču prezidenta dzīvību glābt nevarēja.

Aptuveni stundu pēc uzbrukuma Dalasas policija aizturēja bijušo ASV karavīru Lī Hārviju Osvaldu, kuram izvirzīja apsūdzību par Kenedija un Dalasas policista nogalināšanu. Pēc divām dienām, kad Osvaldu no policijas iecirkņa grasījās pārvest uz cietumu, viņu sašāva naktskluba īpašnieks Džeks Rūbijs. Osvalds nomira slimnīcā.

Kenedijs bija ceturtais ASV prezidents, kurš ticis nogalināts, atrodoties augstajā amatā. Iepriekš šāds liktenis bija piemeklējis Abrahamu Linkolnu, Džeimsu Gārfīldu un Viljamu Makinliju.

Kopš Kenedija nāves nerimstas baumas par to, ka tā, iespējams, bijusi pasūtījuma slepkavība. ASV valdības izmeklēšanās, kas veiktas kopš tā laika, gan šī versija lielākoties noraidīta.

Džons Lenons

Džons Lenons iekaroja slavu grupas «The Beatles» sastāvā, bet pēc tam nodevās solokarjerai un politiskajam aktīvismam. 1980.gada 8.decembrī Lenons ar sievu Joko Ono no mājām Ņujorkā devās uz ierakstu studiju. Viņam klāt piesteidzās Marks Deivids Čepmens, prasot autogrāfu. Pēc vairākām stundām pāris atgriezās mājās, kur Čepmens gaidīja ar šaujamieroci.

Lenonu ar četrām šautām brūcēm aizveda uz slimnīcu, kur viņu atzina par mirušu. Čepmens notikuma vietā sagaidīja policiju ar nomestu revolveri un Dž.D.Selindžera romānu «Uz kraujas rudzu laukā» rokās.

Čepmenam piespriestais sods bija no 20 gadiem cietumā līdz mūža ieslodzījumam. Čepmens no 2000.gada var pieprasīt atbrīvošanu. Apžēlošanas komisija deviņas reizes noraidījusi Čepmena atbrīvošanu, un viņš joprojām atrodas ieslodzījumā. Pašlaik viņš ir 63 gadus vecs.

Mahatma Gandijs

Indijas politiskais un garīgais līderis Mahatma Gandijs vadīja Indijas neatkarības kustību. 1948.gada 30.janvārī savrupmājas teritorijā Ņūdeli viņu nošāva Naturams Vinajaks Godze. Viņš uzskatīja, ka Gandijs Indijas atdalīšanās procesā no Lielbritānijas devis priekšroku Indijas musulmaņu politiskajām prasībām. Godze slepkavības plānošanā bija iesaistījis vēl septiņus citus cilvēkus.

Pēc vairāk nekā gadu ilgas tiesāšanās Godzem tika piespriests nāvessods. Valdība noraidīja Gandija dēlu lūgumus piespriest mazāk bargu sodu.

1949.gada 15.novembrī Godzi pakāra.

Mārtins Luters Kings

Politiskais aktīvists Mārtins Luters Kings aizstāvēja afroamerikāņu tiesības, izmantojot Gandija iedvesmotās nevardarbīgās pretošanās metodes. 1964.gadā viņam tika piešķirta Nobela Miera prēmija.

1968.gada 4.aprīlī Kingu sašāva «Lorraine Motel» Memfisā, Tenesī štatā. Neilgi pēc tam viņu tuvējā slimnīcā atzina par mirušu.

Divus mēnešus vēlāk Hītrovas lidostā Londonā tika aizturēts no Misūri štata cietuma izbēgušais Džeimss Īrls Rejs, kuram uzrādīja apsūdzību par Kinga slepkavību. 1969.gadā Rejs atzina vainu un tika notiesāts uz 99 gadiem cietumā.

Rejs nomira 1998.gadā, atrodoties cietumā. Viņš bija 70 gadus vecs.

Aleksandrs Ļitviņenko

Bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) izlūks Aleksandrs Ļitviņenko 1998.gadā kopā ar citiem kolēģiem publiski apsūdzēja priekšniecību oligarha Borisa Berezovska slepkavības pasūtīšanā. Pēc vairākiem arestiem Ļitviņenko ar ģimeni aizbēga uz Lielbritāniju, kur darbojās kā žurnālists un konsultēja britu izlūkdienestus. Londonā viņš sarakstīja grāmatas «Blowing Up Russia: Terror from Within» un «Lubyanka Criminal Group», kurās apsūdzēja Krievijas slepenos dienestus sprādzienu un citu teroraktu sarīkošanā, lai nodrošinātu Vladimira Putina nākšanu pie varas. Viņš arī apsūdzēja Putinu žurnālistes Anna Poļitkovskas nogalināšanā 2006.gadā.

2006.gada 1.novembrī Ļitviņenko sākās pēkšņas veselības problēmas. Slimnīcā viņam konstatēja saindēšanos ar poloniju-210. Ļitviņenko nomira 23.novembrī.

Britu izmeklēšanā par galveno aizdomās turamo tika uzskatīts bijušais Krievijas drošības dienestu darbinieks Andrejs Lugovojs, kuru Krievija atteicās izdot Lielbritānijai.

2016.gada janvārī Lielbritānijas veiktā izmeklēšana noslēdzās ar secinājumu, ka Ļitviņenko slepkavība bija FDD veikta operācija, ko, visticamāk, personīgi apstiprināja Putins.

Boriss Ņemcovs

Boriss Ņemcovs 90.gados veiksmīgi darbojās politikā, bet pēc Vladimira Putina nākšanas pie varas bieži kritizēja Kremli. Putina režīmu viņš uzskatīja par autoritāru un nedemokrātisku, kā arī asi nosodīja Krievijas veikto Krimas aneksiju.

2015.gada sākumā Ņemcovs Maskavā palīdzēja rīkot demonstrāciju pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tolaik viņš gatavoja ziņojumu par to, ka Krievijas karavīri Austrumukrainā cīnījās plecu pie pleca ar prokrieviskajiem kaujiniekiem, ko Kremlis noliedza.

2015.gada 27.februārī Ņemcovu nošāva uz tilta netālu no Kremļa. Viņam četras reizes iešāva mugurā.

Krievija aizturēja vairākus cilvēkus. Bijušajam čečenu elites bataljona «Sever» dalībniekam Zauram Dadajevam pērnā gada vasarā tika piespriests 20 gadu cietumsods.

Ņemcova sabiedrotie ir kritizējuši slepkavības izmeklēšanu par virspusīgumu, neizpētot čečenu virsnieku un Čečenijas līdera Ramzana Kadirova iespējamo lomu šajā noziegumā.

Ņemcova ģimene nesekmīgi mēģināja panākt, lai Kadirovs un vairākas vadošās Čečenijas militārpersonas, tostarp Dadajeva komandieris Ruslans Geremejevs, tiktu nopratināti.

Bēnazīra Bhuto

Pakistānas pirmā sieviešu dzimuma premjerministre Bēnazīra Bhuto tika nošauta priekšvēlēšanu mītiņā 2007.gada 27.decembrī. Terorists-pašnāvnieks arī detonēja spridzekli.

Tajā pašā dienā atbildību par uzbrukumu uzņēmās teroristu organizācija «Al-Qaeda», taču šī versija tika apšaubīta. 2011.gadā Pakistānas tiesa vietējās policijas priekšnieku un vēl vienu policistu apsūdzēja par to, ka viņi pieļāvuši slepkavību. 2013.gadā bijušais prezidents Pervezs Mušarafs tika apsūdzēts slepkavībā, slepkavības plānošanā un citos apsūdzības punktos par Bhuto nenodrošināšanu ar pienācīgiem drošības pasākumiem, taču viņš šīs apsūdzības noraida.

Divus mēnešus pirms slepkavības Bhuto bija piedzīvojusi līdzīgu slepkavības mēģinājumu Karači, Pakistānā, kurā bojā gāja 180 cilvēki un vēl 500 tika ievainoti.

Indira Gandija

Līdz šim vienīgā Indijas premjerministre-sieviete Indira Gandija tika nogalināta atentātā 1984.gadā, viņas ceturtajā termiņā premjeres amatā.

1984.gada jūnijā pēc Gandijas pavēles Indijas armijas daļas cīņā pret nemierniekiem ieņēma sikhu galveno svētvietu - Zelta templi. Gandiju nošāva divi viņas miesassargi - sikhu nacionālisti. Uzbrucējus Beantu Singhu un Satvantu Singhu sašāva citi Gandijas miesassargi.

Satvants Singhs vēlāk no ievainojumiem atkopās. Pēc notiesājoša tiesa sprieduma viņam izpildīja nāvessodu.