Ašeradens: Diskusijas par valsts uzņēmumu kotēšanu biržā jāturpina pēc vēlēšanām

«Pareizi ir patlaban nevirzīt šo jautājumu, jo parasti priekšvēlēšanu periodā ir saasinātas reakcijas un dažādi vērtējumi. Lemjot par šo jautājumu tagad, mēs lauztu šķēpus par lietām, par kurām nevajadzētu,» teica Ašeradens.

Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs pauda uzskatu, ka no ekonomikas viedokļa valdībai pie šī jautājuma ir jāatgriežas pēc Saeimas vēlēšanām.

«Latvijā ir ārkārtīgi zems tirgus kapitalizācijas līmenis, kas nozīmē praktiski neattīstītu akciju tirgu. Tā rezultātā mums ir lieli noguldījumi bankās - vairāk nekā desmit miljardi eiro -, kas netiek ieguldīti ekonomikā. Parasti šis mehānisms strādā caur ieguldījumiem akcijās un obligācijās. Piemēram, ziemeļvalstīm raksturīgs iedzīvotāju labklājības modelis paredz, ka katram iedzīvotājam uzkrājumi tiek veidoti drošās un stabilās akcijās vai obligācijās. Manuprāt, šis viss ir jāvērtē,» pauda ministrs.

Viņš arī atzina, ka birža «Nasdaq» jau nākusi klajā ar savu piedāvājumu, turklāt šāda prakse ieviesta lielākajā daļā valstu. «Domāju, ka pie šī jautājuma atgriezīsimies pēc vēlēšanām, kad iestāsies zināms valdības stabilitātes periods,» sacīja Ašeradens.

Savukārt «Nasdaq Riga» valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne aģentūrai LETA norādīja, ka attīstīts kapitāla tirgus liecina par nacionālās ekonomikas briedumu. Kotējot valsts uzņēmumu akcijas biržā, valstij paturot kontrolpaketi, ir iespējams būtiski uzlabot uzņēmumu caurspīdīgumu, veicināt labu pārvaldību un atbildību sabiedrībai, piesaistīt izaugsmes kapitālu, tādējādi sekmējot ilgtspējīgu un uz rezultātu orientētu attīstību, mazinot politisko ietekmi. Tas sniedz iespēju veicināt iedzīvotāju labklājību un pensiju fondu ieguldījumus Latvijas ekonomikā.

«Baltijā mums ir reģionāla birža, un šobrīd Igaunijā ir sācies Tallinas ostas sākotnējais publiskais piedāvājums. Līdz ar to ceram, ka Latvijas pensiju fondi izvērtēs ieguldījumu iespējas Igaunijas ekonomikā,» viņa sacīja.

Jau ziņots, ka Kučinskis pirmdien, 28.maijā, atsauca starpinstitūciju saskaņošanai nodoto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) priekšlikumu par lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā.

Kučinskis nosūtījis PKC direktoram Pēterim Vilkam adresētu rezolūciju, aicinot atsaukt ziņojuma projekta par valsts kapitālsabiedrību daļēju kotēšanu biržā turpmāku virzīšanu.

«Lūdzu saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 87.punktu nodrošināt informatīvā ziņojuma projekta «Latvijas nacionālā kapitāla tirgus attīstība un tā loma Latvijas ekonomikas izaugsmē» atsaukšanu,» teikts Ministru prezidenta rezolūcijā. Premjera rezolūcija neparedz pārstrādāt ziņojumu, bet gan apturēt šī jautājuma virzību.

Kučinskis norādīja, ka šāds solis tiek sperts, lai pārtrauktu sabiedrībā radītās bažas par iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju.

PKC rosināja Ekonomikas ministrijai, Satiksmes ministrijai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai uzdot izvērtēt lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā. PKC aicināja izvērtēt iespējamo obligāciju emisijas vai akciju kotāciju 20 kapitālsabiedrībām - SIA «Lattelecom», SIA «Latvijas mobilais telefons», VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga«», VAS «Latvijas gaisa satiksme», VAS «Latvijas dzelzceļš», SIA «LDZ Cargo», VAS «Latvijas pasts», VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija», VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs», AS «Air Baltic Corporation», AS «Latvijas valsts meži», AS «Latvenergo», AS «Sadales tīkls», VAS «Augstsprieguma tīkls», VAS «Valsts nekustamie īpašumi», VAS «Latvijas loto», AS «Pasažieru vilciens», AS «Latvijas elektriskie tīkli», SIA «LDZ ritošā sastāva serviss» un AS «Rīgas siltums».

Tajā pašā laikā PKC norādīja, ka, vērtējot iespējas par publisku personu kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā, ir jāņem vērā, ka nedrīkst privatizēt un atsavināt minēto valsts kapitālsabiedrību akcijas - «Latvenergo», «Latvijas pasts», lidosta «Rīga», «Latvijas dzelzceļš», «Latvijas gaisa satiksme» un «Latvijas valsts meži». Tāpat likumā «Par valsts budžetu 2018.gadam» noteikts, ka «Augstsprieguma tīkla» kapitāldaļas nav atsavināmas un ir pilnībā saglabājamas valsts īpašumā.